Nejaukt ar Alsungas Grāveru (Rtg Grawern, Grawen) muižu

***

Par pulkv. Kalpaka nāvi Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks Andrējs
Iksens raksta:
«... 3. martā 1919. g., toreizējie Latvijas bruņotie spēki (cik maz bija viņu!), . Kurzeme (apmērām vienā laikā ar Ziemeļlatvijas karotājiem) pārgāja uzbrukuma pret lieliniekiem gar visu Ventas krastu un pirmā dienā iejēma Jauno muižu un Garo māju;

5. martā bija nikna apšaudīšanās ar lieliniekiem pie Spāles, Tujānu, Garo un Dzirnieku mājām, kā arī nepārtrauktas kaujas Grāveru muižas virzienā.

6. martā mūsu nodaļas attīstīja strauju uzbrukumu visā līnijā, iejēma Grāveru muižu, Kripes, Skrundu, Cclminiekus, Kalnītes, Stārķus, Skrundas skolu, Vāržu muižu, Stalvīnu, Putainu un Nušķu mājas. Sarkanie paniski bēga, nomesdami mēteļus un pat apavus un atstādami mūsējo rokās šautenes, ložmetējus un citus kara piederumus. Kaujas beigās mūsu nodaļas, virzoties pa Saldus ceļu no Nušķu un Skudras mājām, sadūrās ar blakus operējošo vācu dzelzsdivīzijas Borka bataljonu, — noturēja viens otru par ienaidnieku un sāka savstarpēji apšaudīties. Kaut gan
šī cīna nebija ilga, tomēr tā bija sevišķi sīva un nenovēršamais bija jau nācis... Pulkvedis Kalpaks visu laiku noteiktiem soļiem gāja pa ceļu un deva savas kaujas pavēles; sākuma apkārtne slēpa vinu no ienaidnieka lodēm, bet Kalpaks, gribēdams personīgi pārliecināties par kaujas apstākļiem,
izvirzījās pārāk tāļu uz priekšu un, novērojis kaujas situāciju, deva pavēli rotām «uz priekšu», bet, nāvīgi ķertsno divām lodēm reizē, saļima... Šaja
pašā kaujā krita varoņa nāvē Kalpaka bataljona studentu rotas komandiers kapt. Grundmans, jātnieku virsleitnants Krievs un artilērijas leitnants Šrinders.