Garīdznieks, nacionālais partizānis.
Dzimis 1905.gada 26. novembrī Vārkavas pagastā. Studējis Rīgas Garīgajā seminārā.

1931.gada 22. martā iesvētīts par priesteri.

1931. -1932.g.  Kalpošanu sācis Daugavpils Jaunavas Marijas draudzē kā vikārs, bijis Rikavas un Nagļu draudzes prāvests, pēc tam kalpojis Šķilbēnu draudzē.

Lai izvairītos no aresta, Šķilbēnu katoļu draudzes prāvests Ludvigs Štagars (Pabērzs) pārgāja nelegālā stāvoklī.

1944. gada 10. decembrī un pievienojās nacionālajiem partizāniem, bet kopš 1945.gada 22.janvāra dzīvoja Stompaku nometnē. 

1947.gada 5. augustā  ticis  arestēts un par „dzimtenes nodevību” notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 25+5 gadiem. Pēc atgriešanās no ieslodzījuma darbojies Raipoles draudzes Brodaižos (1956.g.), bet

1958.gada 9.janvārī atkal arestēts un atradies apcietinājumā līdz 1972.gada 16. jūnijam.

1973.gada 9. oktobrī miris un apbedīts Vārkavas kapos

1991.gada 10. septembrī reabilitēts. 

Avoti: preilubiblioteka.lv

Meža meitas : 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā / Sanita Reinsone.-86-87.lpp.