Gleznotājs un ūdenslīdējs.

Pāvuls dzimis 1905. g. 17.septembrī Ventspilī, un gandrīz viss viņa mūžs un arī māksla bija saistīta ar ūdeņiem, ar jūru. Kaut Latvijas universitātē sāka studēt ķīmiju, viņa sapnis bija Mākslas akadēmija, bet praktiskās dzīves nodrošināšanai viņš pievērsās riskantajam ūdenslīdēja darbam jau Latvijā. Strādādams pie Ķeguma spēkstacijas celšanas, sapazinās ar vairākiem zviedru inženieriem, un kad ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, šī pazīšanās izrādījās nozīmīga. Zviedrijā Pāvuls sāka nopietnāk pievērsties mākslai un gleznot gan virs, gan zem ūdeņiem redzēto, ienesdams latviešu glezniecībā jaunu tematiku. Pats sevi Pāvuls uzskatīja par autodidaktu, tomēr Zviedrijā mācījās pie mākslinieka F. Holmgrema, bet pēc pārcelšanās uz Kanādu 1952. gadā papildinājās Ontario Mākslas koledžas vakara kursos. Būdams mākslinieku vienības Latvis biedrs, piedalījās Latvja izstādēs. Toronto Pāvulam bija divas patstāvīgas izstādes - 1970. un 1987. gadā.
Gleznās Pāvuls atainoja vētrainu jūru, jo - rāmā laikā vajadzēja līst zem ūdens, ne skatīties uz to! Dzīves pēdējā posmā, kad pēc 45 ūdenslīdēja darba gadiem jūras vairs nebija tuvumā, viņš pievērsās ainavu glezniecībai, rādīdams krāsainos Kanādas rudens skatus. Par savām ūdenslīdēja gaitām Valentīns Pāvuls sarakstīja grāmatu Neptūna kalps (1987), bet 1990./91.gadā laikrakstā Latvija Amerikā par savu darba un mākslas pieredzi publicēja rakstu sēriju "Pāri jūrai zviedru zemē".

Avots: "Latvju māksla", 1995