Dzimusi 1894.gadā Druvienā, kalpu ģimenē, mirusi Karagandā

Beigusi Druvienas pagastskolu un 1911.gadā ģimnāziju Rīgā. Strādājusi par skolotāju, piedalījusies revolucionārajā kustībā. No 1920.gada pārcēlusies uz dzīvi Padomju Krievijā, bijusi skolotāja Maskavas latviešu bērnu namā un skolā. 30. gados bijusi redaktore latviešu izdevniecībā "Prometejs" un docētāja Rietumtautu komunistiskajā universitātē.

Sarakstījusi latviešu valodas mācību grāmatas Krievijas latviešiem, publicējusi rakstus un recenzijas par latviešu padomju literatūru.

1937.gadā represēta un 1957.gadā reabilitēta. Pēc reabilitēšanas dzīvojusi Karagandā.
Mirusi 1976.gadā Karagandā, Kazahijā.