No Latvijas pienākusi sēru ziņa, ka Talsos mirusi Mirdza Zariņa. Par viņu "Talsu Vēstis" raksta: "Daudzi viņas bijušie skolēni atcerēsies skaisto literatūras skolotāju Talsu vidusskolā, viņas dziļo literatūras izpratni, viņas sirsnibu un dzirkstošo humoru. Viņa dāsni dalīja savu literatūras mīlestību, ko tik bagātīgi bija guvusi ģimenē."
Mirdza Zariņa — rakstnieka Kārļa Zariņa meita. Kārlis Zariņš komunistu laikā Latvijā nekā nepublicēja,  bet tomēr rakstīja vēl 60. gados. Mirdzai jāpateicas, ka viņa romāns "Kāvu gadi" ieraudzīja dienas gaismu, ko no tēva atstātiem manuskriptiem Mirdza kopā ar Anitu Rožkalni savāca pietiekoši daudz, lai "Kāvu gadi" iznāktu vēl šinī gadā. Kārlis Zariņš—mūsu vēsturiskā romāna meistars (lai atceramies tikai viņa romānu "Kaugurieši"). Romāns "Kāvu gadi", kas apraksta vēsturiskos Ziemeļu kara notikumus, šogad iznāca Latvijā un īsā laikā tikpat kā izpirkts. Par "Kāvu gadiem" Mirdza savā pēdējā vēstulē raksta: "Kāvu gadus" pārlasīju veselas trīs reizes. Man šis romāns liekas lielisks — kā varena gleznieciska panorama. Un cik daudzveidīga un smalki modelēta romāna valoda!" Paldies Mirdzai! Bez viņas šis romāns dienas gaismu nebūtu ieraudzījis, jo viņa bija pēdējā ģimenes atvase.
Aizejot pensijā, Mirdza varēja pilnībā ziedoties savam sirdsdarbam — tulkošanai no vācu valodas. Mūsu literātūra kļuvusi bagātāka ar savdabīgiem un interesantiem darbiem: E. Stritmatera "Sucenhofas krikumu kalendārs", J. Brezana "Tēva portrets" un K. Volfas "Kasandra". Ar šiem darbiem viņa ierindojās labāko tulkotāju rindās. Mūža pēdējo daļu pēc vecāku un māsas nāves viņa pavadīja viena un vientuļa. Bet pēc viņas skumst 2. Rīgas pilsētas ģimnāzijas klasesbiedri un Latvijas universitātes Filoloģijas fakultātes draugi.

Avots: "Laiks", 06.12.1997