Marija Brinka dzimusi Kārļa Brinka un viņa sievas Rozālijas (dzim. Bardzevica) ģimenē. [18] Dzimšanas vieta – Kauņas guberņa, Panevēžas apriņķis, [4, 6] Popiancku pagasts. [6]

Brālis – Antons (23.08.1873-07.10.1925). [18]

Ticība: katoļticīga. [1, 4, 6] 

Tautība: lietuviete, [6] vēlāk – poliete. [1]

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [4, 6] Pilsones iekšzemes pase izdota 11.12.1920 [1] un 13.09.1927. [4]

Izglītību ieguvusi mājās. Valodu prasmes: latviski – runājusi, bet rakstīt pratusi daļēji, krieviski, lietuviski, poliski – runājusi, bet rakstīt nepratusi. Sarunvaloda ģimenē bijusi poļu valoda.

Laulājusies ar atraitni Franci Tokaru 26.06.1883 (pēc v. s.) Rīgas Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcā. [6]

Bērni: dēli – Ādolfs, Jānis un Francis; meitas – Viktorija un Jadviga Kristīne. [5]

Nodarbošanās: mājsaimniece. [1, 4, 6]

Ar dzīvesbiedru bijusi Krievijas pavalstniecībā, skaitījusies piederīga/cēlusies no Kauņas guberņas, t. i., apgabala, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 01.12.1919, pēc  aptuveni 50 gadu nodzīvošanas Rīgā, abi kopā lūguši viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Iesniedzot Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, 21.10.1920 Rīgas prefektūras ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka varējusi strādāt „mērenus” darbus, piemēram, vadīt saimniecību, jo vecuma dēļ novērojamas sirds asinsvadu pārkaļķošanās pazīmes. Tā kā abi laulātie bijuši spējīgi paši sevi uzturēt un politiskās uzticamības ziņā par viņiem nekas „šaubīgs nav manīts”, tad ar Ministru kabineta 12.11.1920 lēmumu Francis Tokars ar sievu Mariju uzņemti Latvijas pavalstniecībā. Svinīgo zvērestu nodevuši Rīgā 26.11.1920. [6]

27.09.1920 [17] administratīvi sodīta [9, 17] ar 100 rubļu soda naudu vai 14 dienām cietumā [17] par viltota piena nodošanu pilsētas Pārtikas valdei. [9, 17]

Kā Rīgas Namsaimnieku biedrības Kara slimnīcas rajona sekcijas biedre ziedojusi: [8, 10, 13]

• 1937. g. janvārī Ls 1,- Uzvaras laukuma izbūvei; [10, 13]
• 1939. g. novembrī Ls 10,- Valsts aizsardzības fondam. [8, A]

Dzīvojusi Kauņas guberņā, Vilkmerģes apriņķī, Šmudecku pagastā. Kopš 1870. g. dzīvojusi Rīgā, Ieroču ielā 10, bet no 08.08.1912 – Rīgā, Invalīdu ielā 6, personīgā divstāvu koka mājā ar pagalmu, [6] apdzīvojot 12., [1] 6., [6] 1. [4, 6] un 2. dzīvokli. [4]

Mirusi plkst. 8:00 [18] Rīgā [14, 18] 75 gadu vecumā. Nāves cēlonis: Haemorrhagia cerebri (asinsizplūdums smadzenēs). Ziņas par miršanu pieteiktas reģistrācijai Rīgas Romas katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā. [2]

Apbedīta Rīgā, Miķeļa kapsētā. [18]

Pēc nāves Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļā atklāts mantojums. [2, 14]   

02.05.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas atklātā tiesas sēdē izskatīta mirušo Franča Tokara un viņa sievas Marijas, dzim. Brinks, mantojuma lieta. Tā kā tiesai neviens nebija iesniedzis mantojuma atstājēju rīkojumu nāves gadījumam (testamentu vai mantojuma līgumu), tad atbilstoši Civillikumam viņu mantojums pārgājis likumiskiem mantiniekiem. Likumiskas mantošanas tiesības pieteikušas viņu meitas: Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, un Viktorija Tokars. Pēc lūdzēju paziņojuma šis mantojums:

• sastāvējis no nekustama īpašuma Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirknī, ar zemesgrāmatas 1456. numuru;
• pēc likuma novērtēts uz Ls 4000,-.   

Apgabaltiesa nolēmusi: apstiprināt mantošanas tiesībās uz mirušo Franča un Marijas Tokaru mantojumu līdzīgās daļās viņu meitas; nepiedzīt no mantiniecēm mantojuma nodevu, bet piedzīt aktu nodevas Ls 3,-; piesūtīt nodokļu departamentam šī lēmuma norakstu; atzīt par dzēstām visas uz šo mantojumu līdz šim laikam nepieteiktās tiesības un prasības. 

02.06.1939 Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļa izdevusi lietas Nr. 1546 norakstu Jadvigai-Kristīnei Vilsons ar atzīmi, ka lēmums likumā paredzētā laikā nav ticis pārsūdzēts un ka aktu nodeva Ls 3,- samaksāta zīmognodevās.

05.06.1939 Rīgas notārs Jānis Krūklands, pamatojoties uz viņam doto J.K. Vilsons pilnvarojumu, Rīgas zemesgrāmatu nodaļai, iesniedzot obligāciju – zemesgrāmatu aktu, nostiprinātu uz iepriekš minēto nekustamo īpašumu, uz kuras izdarīts uzraksts par tās dzēšanu, lūdzis dzēst augšminēto obligāciju attiecīgās zemesgrāmatās, neizdodot lēmuma norakstu. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas  zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 3214, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 4. ailē ierakstīt: 11.01.1910 ar žurnāla Nr. 95 nostiprinātā hipotēka par 5200 rbļ. dzēsta.

Tajā pašā dienā,  iesniedzot Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas lēmuma norakstu un norakstu zemesgrāmatas aktam, Jadviga-Kristīne Vilsons, dzim. Tokars, uz pilnvarojuma pamata Rīgas zemesgrāmatu nodaļai lūgusi nostiprināt attiecīgajās zemesgrāmatās nelaiķu vecāku atstāto mantojumu – nekustamo īpašumu – līdzīgās daļās uz viņas un Viktorijas Tokars vārda, pēcāk izdodot zemesgrāmatas aktu. Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 06.06.1939 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 3215, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, II daļas 1. ailē ierakstīt: uz Rīgas apgabaltiesas 3. civilnodaļas 02.05.1939 lēmuma un Likuma par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu 33. p. pamata īpašuma tiesības nostiprinātas līdzīgās daļās Jadvigai-Kristīnei Vilsons, dzim. Tokars, un Viktorijai Tokars. [2]   

1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kas galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu II hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 1456. nodaļā, gruntsgabala 17. grupas Nr. 98 (Invalīdu ielā 6), noteikusi Ls 244,80 lielu izpirkuma maksu. Par 510 m2 lielā nekustamā īpašuma īpašniekiem norādīti Marija un Francis Tokari, [12] jo meitas vēl nebija apstiprinātas mantojuma tiesībās. No izpirkuma maksas katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. [12]

Faktisko līgumu ar Nekustamu īpašumu valdi slēgušas abas mantinieces. Turklāt tajā īpašnieces apņēmušās samaksāt Ls 236,80 lielu izpirkuma maksu. Līgums paredzējis, ka uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ievestas Rīgas pilsētai par labu ķīlu tiesības izpirkuma maksas atlikuma – Ls 136,80 – apmērā, līdz ar 6 % no šīs summas, sākot no 01.01.1939. Šīs ķīlu tiesības stājušās spēkā dalīta īpašuma ķīlu tiesību vietā un bijušas primāras attiecībā pret visām zemesgrāmatās agrāk nostiprinātajām ķīlu tiesībām. Līguma parakstīšana paredzēja atsavināšanas nodevas (Ls 12,-), zīmognodevas (Ls 2,40) un zīmognodevas par nodibināmām ķīlu tiesībām (Ls 1,40) apmaksu Rīgas Nekustamu īpašumu valdes kasē. Iemaksas veiktas 14.09.1939.

Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 31.08.1940 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 7062, nolēma: Rīgas pilsētas otrā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 1456. nodalījumā, IV daļas 1. un 2. ailē ierakstīt: uz 14.09.1939 līguma pamata nostiprināta Rīgas pilsētas labā hipotēka Ls 136,80 apmērā, saskaņā ar Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu noteiktās izpirkuma maksas atlikuma nodrošināšanai. [2]

1939. g. sākumā Tokaru ģimene iecerējusi veikt nama Invalīdu ielā 6 atjaunošanu, tāpēc 07. un 10.02.1939 Marijas Tokars mantiniece J. Vilsons, dzim. Tokars, galvas pilsētas Rīgas Būvju valdes būvju uzraudzības nodaļai iesniegumā lūgusi atļaut veikt remontdarbus: uzlikt ēkai jaunu skārda jumtu un renes, salabot un nokrāsot logu rāmjus, apšūt māju ar ķieģeļiem, ievilkt dzīvokļos ūdeni; salabot un nokrāsot sētu bēšā krāsā. 13.02.1939 būvinspektors A. Lazdiņš lūdzis Inženieru birojam sniegt atsauksmi. 20.02.1939 pilsētas virsinženieris konstatējis, ka norādītajā gruntsgabalā:

• grāvju josla – realizēta;
• pagaidu kanalizācija – izbūvēta;
• tā kā Invalīdu iela pret minēto gruntsgabalu nesasniedz dzīvojamās ielas minimālo platumu (8,5 m) un atrodas uz ielas paplašināšanai paredzētās joslas, kapitālremonts minētai ēkai nebūtu atļaujams.

22.02.1939, pamatojoties uz sniegto atsauksmi, būvinspektors A. Lazdiņš rezolūcijā norādījis, ka lūgums noraidāms. 03.03.1939 galvas pilsētas Rīgas Būvju valde paziņojusi, ka lūgums par remontdarbu veikšanu noraidīts, jo ēka atradusies uz ielas paplašināšanai paredzētās joslas, tādēļ ēkas kapitālremonti nav vēlami.

1939. g. galvas pilsētas Rīgas Būvju valdes Ceļu direkcijas Kanalizācijas nodaļa konstatējusi, ka pilsētas grāvja josla pie gruntsgabala Invalīdu ielā 6 apbūvēta ar koka šķūni. Grāvja josla bijusi nepieciešama kanalizācijas vada izbūvei, tāpēc 31.08.1939 Ceļu direkcija lūgusi Būvju valdi gādāt, lai tur uzbūvētais šķūnis tiktu novākts – vēlams līdz 01.10.1939. Būvinspektors O. Bikša 01.09.1939 uzdevis uz vietas apskatīt šķūni un salīdzināt ar plānu, lai konstatētu, vai šķūnis bijis uzcelts likumīgi un vai bijis iemesls un pamats no īpašnieka prasīt šķūņa nojaukšanu. 09.09.1939, veicot apskati uz vietas, V. Francmanis konstatējis, ka gruntsgabalā uz grāvja vajadzībām paredzētās joslas bez Būvju valdes atļaujas uzbūvēts vienstāva koka zirgu stallis, bet mazliet tālāk – vienstāva koka šķūnis. Atzinumā ieteikts ar Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšnieka starpniecību uzdot gruntsgabala īpašniekam steidzīgi – līdz 01.10.1939 – noplēst bez atļaujas uzcelto zirgu stalli, bet šķūni – līdz 01.12.1939. Priekšlikumam 09.09.1939 piekritis būvinspektors A. Lazdiņš, bet 12.09.1939 – vecākais būvinspektors F. Guttmanis. Galvas pilsētas Rīgas Būvju valde attiecīgu paziņojumu sagatavojusi 20.09.1939, nosakot, ka abas koka būves īpašniekam jānojauc līdz 01.10.1939. Paziņojumu Rīgas prefektūras 4. iecirknis saņēmis 25.09.1939, bet 26.09.1939 konstatējis, ka Invalīdu ielas 6 īpašniece Vilsons dzīvo Miera ielā 27-7, kur paziņojums izpildāms.  Pēc Būvju valdes paziņojuma saņemšanas 28./29.09.1939 īpašniece Jadviga Vilsons 02.10.1939 lūgusi Būvju valdi pagarināt staļļa un šķūņa nojaukšanas termiņu līdz 01.10.1940, pamatojot to ar tobrīd lielajiem izdevumiem par mājas remontu un zemes nodevas maksāšanu. 05.10.1939 Kanalizācijas nodaļas pārstāvis Upītis sagatavojis atsauksmi, kurā ierosinājis gruntsgabala īpašnieces lūgumu noraidīt, pamatojot ar nepieciešamību grāvja joslā veikt kanalizācijas vada izbūvi, un nosakot viņai nekavējoties nojaukt bez Būvju valdes atļaujas uzcelto vienstāva koka stalli, bet vienstāva koka šķūņa nojaukšanai dot termiņa pagarinājumu līdz 01.07.1940. Atzinumam 09.10.1939 piekritis būvinspektors A. Lazdiņš. [B] 30.10.1939 galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvalde J. Vilsons paziņojusi, ka pārvalde piešķīrusi termiņa pagarinājumu vienstāva koka šķūņa nojaukšanai līdz 01.07.1940, taču termiņa pagarinājums nav attiecināms uz gruntsgabalā esošo vienstāva koka zirgu stalli, kas bijis nojaucams nekavējoties. Būvju pārvalde paziņojumu iesniegusi arī Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšniekam, lūdzot viņu paziņot par prasības izpildīšanu pēc termiņa notecēšanas. Lūgumu Rīgas prefektūras 4. iecirknis saņēmis 01.11.1939, bet 05.11.1939 Jadviga Vilsons ar parakstu apliecinājusi, ka Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs Būvvaldes rakstu pasludinājis un ka viņai uzdots līdz noteiktajam termiņam aizrādīto novērst. 12.11.1939 Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs dienesta atzīmē ziņojis: īpašniece zirgu stalli nojaukusi, bet par pārējām prasībām līdz 01.07.1940 viņai bijis zināms. 14.11.1939 dienesta atzīme sagatavota iesniegšanai būvju pārvaldē.

07.11.1939 Būvuzraudzības nodaļa no Ceļu direkcijas saņēmusi paziņojumu, ka Kanalizācijas nodaļa konstatējusi: Invalīdu ielas 6 gruntsgabalā koka šķūņa [C] nojaukšanas laikā atklājies, ka mūra šķūnis, kas atrodas līdzās bijušajai grāvja joslai, kurā Kanalizācijas nodaļa tuvākajā laikā paredzējusi iebūvēt kanalizācijas kolektoru, ir bīstamā stāvoklī, jo tā sienas ir pilnīgi pārplīsušas un atvērušās. Tāpēc Ceļu direkcija lūgusi Būvuzraudzības nodaļu gādāt, lai mūra šķūnis tiktu savests tādā kārtībā, ka neapdraudētu kanalizācijas darbu veikšanu, kurus bijis iecerēts uzsākt 20.11.1939. Būvinspektors A. Lazdiņš 07.11.1939 sniedzis atzinumu, kuru Būvju pārvalde iestrādājusi 16.11.1939 Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšniekam sagatavotajā paziņojumā, uzdodot gruntsgabala īpašniecei nedēļas laikā no raksta pasludināšanas minēto šķūni pienācīgi nostiprināt un nodrošināt pret sabrukšanu vai arī to nekavējoties nojaukt. Minēto darbu izpildīšanai iepriekš jāizņem attiecīga pārvaldes būvatļauja, kā arī darbi izpildāmi speciālista, kuram ir būvtiesības, uzraudzībā. Paziņojumu Rīgas prefektūras 4. iecirknis saņēmis 21.11.1939, bet 28.11.1939 Jadviga Vilsons ar parakstu apliecinājusi, ka Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs Būvvaldes rakstu pasludinājis un ka viņai uzdots līdz noteiktajam termiņam savest namu kārtībā. Par Jadvigu Vilsons parakstījusies viņas pilnvarotā persona – likumīgais vīrs K. Vilsons. 29.11.1939 J. Vilsons būvju uzraudzības nodaļai iesniegumā lūgusi veikt remontdarbus: pastiprināt mūra šķūnim pagalmā sienu. 29.11.1939 būvinspektors A. Lazdiņš uzdevis V. Francmanim noskaidrot, vai vienstāva mūra šķūnis nav iekļauts sagruvušo ēku sarakstā. 01.12.1939 saņemts noliegums, tajā pašā dienā būvinspektors rezolūcijā uz iesnieguma norādījis, ka pret remontdarbiem iebildumu nav, tāpēc 02.12.1939 būvju uzraudzības nodaļa J. Vilsona kungam [D] atļāvusi veikt remontdarbus, izdodot remonta atļauju. 18.12.1939 Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs dienesta atzīmē norādījis: pēc pārbaudes konstatēts, ka Invalīdu ielā 6 tur esošais šķūnis pret sagrūšanu ir nostiprināts un plaisas aizcementētas. 20.12.1939 dienesta atzīme sagatavota iesniegšanai Būvju pārvaldē.

15.04.1940 Viktorija Tokars un Jadviga Vilsons galvas pilsētas Rīgas Būvju valdei iesniegušas lūgumu par termiņa pagarināšanu vienstāva koka šķūņa nojaukšanai Invalīdu ielā 6 līdz 01.07.1941. Pamatojums: 1939. g. remontēta dzīvojamā māja – uzlikts jauns skārda jumts, ievilkts ūdensvads; nodokļi un izpirkums par gruntgabalu vēl nav samaksāti; nākuši klāt jauni izdevumi – pārplīsis ūdensvads. V. Francmanis atzinumā norādījis, ka Būvju pārvaldes rakstā minēto šķūni ar policijas starpniecību bijis uzdots nojaukt līdz 01.07.1939. Turklāt pie kaimiņa gruntsgabala robežas uzbūvētais šķūnis uzcelts nelikumīgi. 19.04.1940 būvinspektors A. Lazdiņš Būvju pārvaldei atzinis, ka šķūņa nojaukšanas termiņu varētu pagarināt līdz 01.11.1940. Tajā pašā dienā priekšlikumam piekritis vecākais būvinspektors O. Bikša. 25.04.1940 galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldes Būvju direkcija sagatavojusi atbildi lūdzējām, informējot par termiņa pagarinājumu. Raksts nosūtīts arī Rīgas prefektūras 4. iecirkņa priekšniekam ar lūgumu pēc termiņa beigām informēt Būvju pārvaldi par prasības izpildīšanu. 03.05.1940 Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs dienesta atzīmē norādījis: nama Invalīdu ielā 6 īpašnieks dzīvo Miera ielā 27, kas atrodas 3. iecirkņa robežās. Ar raksta saturu īpašniece J. Vilsons iepazinusies 05.05.1940, bet 04.11.1940 Strādnieku un zemnieku milicijas pārvaldes Rīgas 4. nodaļas 4. rajona pilnvarnieks dienesta atzīmē ziņojis: rakstā minētā šķūņa nojaukšanas darbi pabeigti.

Lai gan 1939. g. galvas pilsētas Rīgas Būvju valde noraidījusi kapitālremonta veikšanu Invalīdu ielā 6, spriežot pēc īpašnieces J. Vilsones minētajiem argumentiem nojaucamo un labojamo būvju lietās, tie veikti. 09.08.1940 Rīgas Būvju pārvaldei iesniegts gruntsgabala Invalīdu ielā 6 īpašnieču Jadvigas Vilsons un Viktorijas Tokars būvprojekts par dzīvokļa iekšējās iekārtas pārbūvi esošā divstāvu dzīvojamā ēkā. Par būvprojekta sastādīšanu atbildējis būvinženieris Jānis Levāns. Viņš arī uzņēmies atbildību par būves celšanu, atbilstoši būvprojektam un būvnoteikumiem. Atbildību gan par mūrnieka, gan par namdara darbiem uzņēmies F. Kaņevs.

10.08.1940 būvprojekta saskaņošanai būvinspektors A. Lazdiņš lūdzis atsauksmes no:

• Jaunizbūves biroja: šajā vietā paredzēta apbūve, turklāt  vieta iecerēta kā mūra ēku apbūves rajons;
• Ceļu direkcija: Invalīdu ielas platums pie gruntsgabala nesasniedz minimālo ielas platumu, tādēļ veikt kapitālremontu ielas izbūvi traucējošai ēkai nebūtu vēlams. Kanalizācija izbūvēta;
• Būvju direkcija: projektu būtu noraidāms Ceļu direkcijas atsauksmes dēļ, taču tāpēc, ka ēkā tiek ierīkotas labierīcības un pārbūvētas krāsnis, lūdzu atkārtotu atsauksmi no Ceļu direkcijas, lai noskaidrotu, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šajā vietā tiktu realizēta ielas regulācija;
• Ceļu direkcija: šā gada budžetā ielu regulēšana nav paredzēta.

23.08.1940, pamatojoties uz atsauksmēm, būvinspektors sagatavojis apstiprināšanas noteikumus. Tomēr tajā pašā dienā Būvju pārvalde lūgusi pārbaudīt uz vietas, kā izskatās nojauktās divstāvu koka ēkas pagrabs. 26.08.1940 V. Francmanis konstatējis: pastāv ēkas pamati ar pagrabu, kura velves apsegtas ar papi. Pagrabs tiek izmantots malkas glabāšanai. Ķieģeļu velves vietām bojātas un atstutētas.

02.09.1940 būvprojekts apstiprināts galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldē ar noteikumiem:

• ielu regulēšanai jārezervē novietnes plānā ar zaļo uzrādītās joslas;
• ielas paplašināšanas gadījumā pilsēta neatlīdzinās vērtības pieaugumu sakarā ar pārbūves darbiem;
• pirms būvdarbu pieteikšanas jāuzrāda apstiprināts kanalizācijas projekts;
• projekta apstiprināšana neattiecas uz pārējām, novietnes plānā uzrādītām, ēkām.

Atbilstoši būvnoteikumiem, īpašnieks paziņojis pilsētas būvinspektoram, kad būvdarbi uzsākti: A. Lazdiņš ar parakstu apliecinājis, ka darbu uzsākšana galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldē pieteikta 09.09.1940. Būvju valdes būvju uzraudzības nodaļai atbildīgais būves vadītājs J. Levāns par ēkas uzcelšanu pusbūvē, bet faktiski pabeigšanu, ziņojis 15.11.1940.

12.08.1940 galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldei iesniegts gruntsgabala Invalīdu ielā 6 īpašnieču Jadvigas Vilsons un Viktorijas Tokars kanalizācijas projekts. Par būvprojekta sastādīšanu atbildējis būvinženieris Jānis Levāns. Viņš arī uzņēmies atbildību par būves celšanu, atbilstoši būvprojektam un būvnoteikumiem. Atbildību par kanalizācijas darbiem uzņēmies meistars Jēkabs Rozentāls.

Būvju direkcija sniegusi atsauksmi, norādot, ka divstāvu koka dzīvojamās ēkas būvprojekts apstiprināts 02.07.1898. [E] Būvprojektā ēkai uzrādīta tikai pirmā stāva telpu iekārta, otrā stāva iekārta nav uzrādīta. Kanalizācijas projekts telpu iekārtas ziņā atbilst apstiprināšanai iesniegtajam divstāvu koka dzīvojamās ēkas otrā stāva pārbūves projektam. Pirms darbu uzsākšanas saņemtas ziņas no:

• Rīgas pilsētas uzņēmumu valdes elektrības direkcijas par pilsētas elektrības viena kabeļa atrašanos zem trotuāra pretim gruntsgabalam Invalīdu ielā 6;
• Rīgas pilsētas gāzes un ūdensvadu direkcijas par pilsētas gāzes un ūdensvada cauruļu atrašanās vietu un dziļumu gar nekustamo īpašumu Invalīdu ielā 6;
• Satiksmes ministrijas Rīgas galvenā telefona kantora Būvdaļas par telefona kabeļu un kabeļu kanalizācijas neesamību pie gruntsgabala Invalīdu ielā 6.

30.08.1940 būvprojekts apstiprināts galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldē ar labojumiem, kuri plānā iezīmēti ar zaļu, un noteikumiem:

• pēc Būvju pārvaldes pieprasījuma tīrīšanas ietaises pārbūvējamas un uzlabojamas pēc Būvju pārvaldes norādījumiem. Pēc kanalizācijas sistēmas izbūves Invalīdu ielā grunts īpašniekam kanalizācijas notekūdeņu tīkls jāpārvieno pie jaunās sistēmas uz sava rēķina;
• pilsēta neatlīdzinās ēkas vērtības pieaugumu sakarā ar pārbūves darbiem ielas paplašināšanas gadījumā.

Būvdarbu uzsākšana galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldē pieteikta 20.09.1940, bet ar Rīgas 3. iecirkņa darba inspektora 03.10.1940 rīkojumu meistars Jēkabs Rozentāls atstādināts no darba. Atbildību par kanalizācijas darbu veikšanu uzņēmies J. Levāns, 04.10.1940 atbilstoši būvnoteikumiem par to informējot Būvju pārvaldi. 07.10.1940 J. Rozentāls Būvju pārvaldei ziņojis, ka no šī datuma atteicies no kanalizācijas darbu vadīšanas un neatbild par sekām, kuras varētu rasties, veicot zemes rakšanas un ierakšanas darbus, pievienojoties pilsētas kanalizācijas sistēmas kolektoram. Pamatojums: īpašnieki un celtniecības vadītājs inženieris Levāns dziļbūves stutēšanas un spraisļošanas darbiem 4,5 m dziļumā piešķir nolietotus un satrunējušus viencollīgus dēļus, ar kuriem jāizpilda un ir izpildīti ierakšanās darbi. 08.10.1940 būvinspektors A. Lazdiņš ar Strādnieku un zemnieku milicijas pārvaldes Rīgas 4. nodaļas starpniecību uzdevis gruntsgabala īpašniekam kanalizācijas darbus pārtraukt, nosakot, ka tos varēs turpināt tikai pēc jauna amatmeistara pieteikšanās Būvuzraudzības nodaļā. Jau 09.10.1940 milicijas pārvaldes 4. nodaļas priekšnieka palīgs ziņojis par izpildi. 11.10.1940 būvinspektors A. Lazdiņš norādījis, ka atbildību par kanalizācijas darbiem uzņēmies inženieris Levāns, par ko 04.10.1940 izdots rīkojums. Tomēr Invalīdu ielas 6 namā kanalizācijas pieslēgšanas darbi pie pilsētas kanalizācijas tīkla pabeigti 09.10.1940: uzstādīts klozets, izlietnes un kontrolaka.

16.11.1940 būvinspektors A. Lazdiņš Būvju valdei ziņojis, ka Invalīdu ielā 6 pabeigti:

• visi divstāvu koka dzīvojamās ēkas pārbūves darbi;
• visi divstāvu koka dzīvojamās ēkas iekšējie kanalizācijas darbi ar notekūdeņu ievadīšanu pilsētas kanalizācijas vadā. Ēkas apdzīvošanai iebildu nav.

19.11.1940 galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldes Būvju direkcija Jadvigai Vilsons izdevusi apliecību par pārbūves darbu un kanalizācijas darbu pabeigšanu, atbilstoši būvprojektiem. [3]

 _____________________________         

[A] Valsts aizsardzības spēju stiprināšanai nodibinātais Valsts aizsardzības fonds dibināts 04.04.1938. Fonda līdzekļus veidojušas valsts, nekustamās mantas īpašnieku, darba devēju, importētāju un dzelzceļu iemaksas, fonda mantas ienākumi un labprātīgas iemaksas.[15] 31.10.1939 sagatavots Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājums atbalstīt ar ziedojumiem valsts drošību, labprātīgi ziedojot Valsts aizsardzības fondā no 01.11.1939-30.11.1939. [16] Rīgas namsaimnieki, atsaucoties aicinājumam, brīvprātīgos ziedojumus varējuši nodot biedrības birojā, Kongresu laukumā, kā arī no novembra vidus, sagaidot mājās biedrības dāmu komitejas dalībnieces un sekciju amatpersonas. [11] Domājams, ziedojumu Marijas Tokares vārdā veicis kāds no ģimenes locekļiem.   

[B] 06.10.1939 Rīgas prefektūras 4. iecirkņa uzraugs sagatavojis dienesta atzīmi, kurā norādījis, ka pēc pārbaudes Invalīdu ielā 6 konstatēts, ka līdz 05.10.1939 ne zirgu stallis, ne šķūnīši vēl nav bijuši nojaukti. Dienesta atzīme sagatavota iesniegšanai būvju pārvaldē.

[C] Pareizi – zirgu staļļa.[3]

[D] Kļūda pieļauta galvas pilsētas Rīgas Būvju pārvaldes būvju uzraudzības nodaļas sagatavotajā remonta atļaujā. [3] Pareizi – kundzei.

[E] Pareizi – 02.06.1898. [3]

Avoti:

1. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12288. l., 151. lp. o.p.-152. lp.
2. LVVA, 1615. f., 4. apr., 2231. l.
3. LVVA, 2761. f., 3. apr., 1893. l.
4. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
5. LVVA, 2942. f. 2. apr., 2965. l.
6. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
7. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 138. lpp.
8. Jauni talcinieku pulki valsts aizsardzības stiprināšanā. Latvijas Kareivis, Nr. 278 (1939, 7. dec.), 4.-5. lpp.                                                                                            T.p. arī                                                                                                                     Mūsu armijai. Rīts, Nr. 3 (1940, 4. janv.), 2. lpp.                                                    Tauta tēvzemei. Brīvā Zeme, Nr. 2 (1940, 3. janv.), 2. lpp.
9. Riga. Administratiwi soditi. Latwijas Sargs, Nr. 222 (1920, 30. sept.), [3.] lpp.
10. Rīgas namīpašnieku ziedojumi Uzvaras laukuma izbūvei. Mūsu Īpašums, Nr. 3 (1937, 15. janv.), 6.-7. lpp.
11. Rīgas namsaimnieki ziedojumus varēs nodot mājās. Rīts, Nr. 318 (1939, 17. nov.), 9. lpp.
12. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 70 (1939, 25. marts), 5.-7. lpp.
13. Strādāsim Latvijai! Brīvā Zeme, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.                                   T.p. arī                                                                                                              Ulmanis, K. Jeder Tag bringt neue Spenden. Rigasche Runschau, Nr. 10 (1937, 14. Jan.), S. 5.                                                                                                            Ulmanis, K. Uzvaras laukuma talcenieki (140. turpinājums). Latvijas Kareivis, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.                                                                                      Ziedojumi darbam, kuŗā tauta ieliek sirdi. Jaunākās Ziņas, Nr. 9 (1937, 13. janv.), 2. lpp.
14. Tiesu sludinājumi. Rīgas apgabalt.[iesas] 3. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 21 (1939, 26. janv.), 4. lpp.
15. Ulmanis, K. Likums par Valsts aizsardzības fondu. Likumu un Ministŗu Kabineta Noteikumu Krājums, Nr. 12 (1938, 9. apr.), 226.-227. lpp.
16. Ulmanis, K., Balodis, J. Aicinājums. Pašvaldības Darbs, Nr. 11 (1939, nov.), [269.] lpp.
17. Weetejās siņas. Administratiwi soditi 27. sept.[brī]… Jaunakās Siņas, Nr. 223 (1920, 29. sept.), 5. lpp.
18. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.