Jaņpēters 1947. gada aprīlī legalizējās, 1949. g. 25. martā, kā ''legalizējies bandīts'' (pēc čekas terminoloģijas) kopā ar ģimeni deportēts uz Sibīriju, 1950-to gadu nogalē atgriezās Latvijā, dzīvojis Vidzemē,

1961. g. aizbraucis uz Talsiem, gribējis apskatīties, kā tur tagad ir, bet uz ielas kāds viņu atpazinis (Jaņpēters vācu okup. laikā dienēja policijā Talsos) un paziņojis, ''kur pienākas''. Jaņpēteri Talsos aizturēja, tālāk izmeklēšana, tiesa un nāvessods.

Avots. J. Vasiļevskis

Artūrs Janpēters bijis Felsberga nacionālo partizānu grupā. Artūrs Janpēters tika saņemts gūstā, kad nošāva Felsbergu, bet viņš tika atlaists. Pirms Latvijas okupācijas Artūrs Janpēters bjis Talsu policijas priekšnieka vietnieks. 

1947. gada 8. maijā Artūrs Janpēters nošāvis komjaunieti un Ārlavas izpildkomitejas sekretāru Paulu Kānbergu Valdemārpilī. Deportēts ar ģimeni 25.03.1949. (?) Pēc atgriešanās Latvijā tika apcietināts, jo kāds viņu Talsos atpazina.  

Artūram Janpēteram tika piespriests augstākais soda mērs, bet viņa sieva bija noskaidrojusi, ka vīrs aizsūtīts uz smagām raktuvēm, kur ilgāk par četriem gadiem nevar izturēt. 

Latvijas Okupācijas muzeja videoliecība Nr. 3056.