Vakar ziņojām par smago ģimenes drāmu Slokas ielā 31, Rīgā, kur Inese Budre ar vairākiem revolvera šāvieniem smagi ievainoja savu vīru Jāni Budri. Pēc tam viņa pati nošāvās. Šorīt no pils. 2. slimnīcas mums ziņo, ka vakar vakarā miris arī J. Budris. Noskaidrots, ka Inese Budre kļūmīgajam solim gatavojusies jau ilgāku laiku. Jaungada dienā viņa dažiem mājiniekiem izteikusies: „Pēc trim nedēļām jūs mani vairs dzīvu neredzēsiet. Neticiet? Nu tad palasiet avīzēs." Budru laulības dzīve nebijusi laimīga. Domā, ka saskanīgu laulības dzīvi traucējis tas, ka sieva bijusi žīdiete. Kad priekš apm. pusotra gada viņa dzemdējusi meitiņu, šķitis, ka bērna audzināšana novērsīs laulāto nesaskaņas. Sākumā tas tā arī bijis, bet vēlāk atkal sākušās ķildas. Pēdējā laikā tās kļuvušas tik asas, ka Budris aizgājis citur dzīvot. Inese B. tomēr nezaudējusi cerību ar vīru salabt. Pirmdien viņa iegājusi pie kādas kaimiņienes un stāstījusi, ka vīrs atkal atgriezīšoties. Viņa uzaicinājusi vīru atnākt otrdien izrunāties, un viņš to apsolījis. Otrdienas vakarā Jānis Budris tiešām redzēts ieejam sievas dzīvokli. Neviens nav dzirdējis abu sarunas, bet ap pusnakti dzīvoklī norībējuši liktenīgie šāvieni. Inese Budre šādu noslēgumu laikam bija jau iepriekš paredzējusi, jo liktenīgās dienas rītā viņa savu meitiņu aizvedusi pie pirmā vīra radiem.

Avots: Jaunākās ziņas, 25.01.1940