Vīrs - mācītājs Ernests Stange.

Eslingenas-Ebershaldenas kapsētā 20.maijā izvadīja Dr. Annu Stangi, dzimusi Kalniņa. Aizgājēja, dzimusi 1896. g. 19. februārī Krustpilī, mirusi 16. maijā Eslingenā, bija plaši pazīstama latviešu un vācu kristīgo sabiedrībā, jo arvien bija klāt sava znota prāv. E. Rozīša un vēlāk mazdēla prāv. E. E.Rozīša vadītos dievkalpojumos.
Dr. A. Stange studēja Pēterpilī un Latvijā strādāja par zobārsti. Viņa aktīvi darbojās Lettonia dāmu saimē, jaunatnes audzināšanā un kā mācītāja kundze lielajā Mārtiņa draudzē Rīgā. Trimdā viņa bieži vien bija viesu vidū nacionālos sarīkojumos, kur ar savu inteliģenci un smalko taktu bija priekšzīme, sevišķi jaunākai paaudzei. Mīlestība, pacietība, laipnība un ticība bija galvenie gara augļi, kurus Dr. A. Stange savā dzīvē visvairāk izcēla, kopa un ņēma līdzi visās dzīves gaitās. Kurš pazina Dr. A. Stangi, tas pazina patieso latviešu māti, ar viņas laipnību, mīlestību, sirsnību un viesmīlības siltumu. Viņa prata, neizrādot savas personīgās ciešanas, citus mierināt un garīgi stiprināt.
Viņas dzīves vadītāja bija Kempenes Toma grāmatiņa „Kristus pakaļstaigāšana", kuru lasīja katru dienu, šī grāmatiņa pavadījusi Dr. A. Stangi arī vissāpīgākos dzīves brīžos — atstājot dzimteni un lielās sērās Tīringenā, izvadot mūžīgā dusā savu laulāto dzīves līdzgaitnieku māc. Stangi. Tajā brīdī, vairāk kā citās reizēs, viņa izjuta Dieva aizgādību izteiktu iemīļotā 91. psalma vārdos: „Jo Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos." Kristīgas ticības dāvanu aizgājēja uzskatīja kā mantojumu no sava tēva. Ar mātes mīlestību viņa to tālāk dāvāja savām meitām, mazbērniem, bet arī draugiem un paziņām un visiem, kurus viņa labprāt uzņēma pie sevis.
Kad smagais ozola zārks ar Dr. A.Stanges mirstīgām atliekam tika nolaists svešā zemē, viņas mazdēls prāv. E. E.Rozītis svētīja to un sacīja atvadu vārdus. Kupls izvadītāju pulks no Eslingenes, Štutgartes, Augsburgas, Minhenes uc. atvadām nodziedāja aizgājējas laulātā drauga māc. Stanges sacerēto dziesmu: „No zemes gaitām es mājās nogāju, jūs mīļie cīņā un darbā atstāju."
Krāšņie vainagi no meitas, mazbērniem un viņu ģimenēm, no Latviešu ev.lut. baznīcas Rietumvācijā, no operdziedoņa Piekalnīša ģimenes, Mūrnieku ģimenes uc, daudzas puķes no draugiem un paziņām pārklāja aizgājējas kapu.

Avots: Latvija, 30.05.1983