Veronika Jūga, dzimusi 1899. gada 4. martā Mārcienas pagastā, Madonas apriņķī, lauksaimnieka Baloža ģimenē. Madonā Veronika arī sākusi skolas gaitas un turpinājusi tās Madonas ģimnāzijā. Līdz ar Pirmā pasaule kara bēgļu straumi, devusies uz Krieviju; iesākto izglītību turpinājusi Pēterburgā un vēlāk Maskavā.

Atgriežoties dzimtenē, Veronika Jūga iesākusi studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļā, kuru sekmīgi beigusi 1927. gadā. Tā paša gada rudenī apprecējusies ar Latgales artilerijas pulka kapteini Jāni Jūgu Kārļa dēlu (dzim. Ternejas pag. 10.12.1897) un uzsākusi zobārstniecības praksi. Sākotnēji strādājusi Krustpils dzelzceļnieku slimo kasē, vēlāk Jēkabpils skolotāju slimo kasē. 1939. gadā ar vīru pārcēlusies darbā uz Cēsīm, kur piedzīvojuši Baigā gada sākumu. 1941. gadā viņas vīrs - nu jau Latvijas armijas pulkvežleitnants Jānis Jūgs, nopietni slims, uz nestuvēm iznests no Cēsu slimnīcas, arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Jānis Jūgs miris izsūtījumā Krievijā - Taišetlagā 05.04.1945, taču par sava vīra traģisko likteni Veronika uzzinājusi tikai trimdas laikā.

Vācu okupācijas laikā viņa strādājusi Rīgā, bet tad ar bēgļu plūsmu nonākusi Vācijā - Tīringā. Pēc Vācijas kapitulācijas, Veronika Jūga sasniegusi Detmoldu un pēc tam pārcēlusies uz Grēveni. 1947. gada pavasarī ieradusies Anglijā un sākotnēji strādājusi par mājkalpotāju, taču jau 1948. gadā viņa saņēmusi atļauju atvērt savu zobārstniecības kabinetu Londonā. Bijusi vienīgā latviešu izcelsmes zobārste Londonā.

1949. gada 29. februārī viņas mājā Londonā nodibināta Daugavas Vanagu Londonas nodaļa. Veronika Jūga daudzus gadus bijusi gan tās valdē, gan revīzijas komisijā, gan citādi bijusi aktīva Londonas kopas vanadze. Veronika Jūga arī bijusi studentu korporācijas "Varavīksne" biedre un tās krāsām un devīzei (Darbam! Dailei! Vienībai!) saglabājusi uzticību līdz dzīves beidzamai dienai.

Veronika Jūga bija plaši pazīstama un iecienīta trimdas latviešu sabiedrībā. Par viņu rakstīts: "Viņa [bija] sieviete ar siltu sirdi un gaišu skatu dzīvē. Rūpīga savā darbā, sirsnīga un atsaucīga sabiedrībā un vienmēr viesmīlīga mājas māte draugu pulciņam - tāda paliks Veronika Jūga Anglijas latviešu saimes atmiņā."

Ar devīgu roku un siltu sirdi Veronika Jūga gadiem ilgi palīdzējusi saviem tuviniekiem dzimtenē un arī pati vairākkārt tos apmeklējusi.

Mirusi Londonā 1991. gada 4. jūlijā 92 gadu vecumā; 12. jūlijā kremēta Golders Green krematorijā. Apglabāta Rīgā, 1. Meža kapos, VII sektorā, Baložu-Grāves ģimenes kapos.

Avoti:

• Lomane, Anna. "Mūsu jubilāre: Veronikas Jūgas gadskārta", Londonas Avīze, Nr. 1665, 16.03.1979
• Liepiņa, Austra. "Mūžībā aizgājusi Veronika Jūga", Brīvā Latvija: "Apvienotā Londonas Avīze" un "Latvija", Nr. 28, 29.07.1991