A. Kuraus dzimis 1887. g. Rīgā kā akmeņkalēja dēls. Pēc pamatskolas beigšanas papildinājies zināšanās privātstundās, vidusskolas kursa apmērā. Praktisko darbu sācis Ozoliņa stiepuļu austuvē kā māceklis un jau 1909. g. kļūst uzņēmuma veikalvedis, bet 1911.g. to iegūst savā īpašumā.
Nacionālās armijas studenta rotā kā brīvprātīgais piedalījies kaujās Kurzemē. 1920.gadā demobilizēts un stājies pie sava uzņēmuma atjaunošanas. Neatlaidīgā darbā viņa stiepuļu audumu, pinumu un caurumota skārda fabrika plaši attīstījusies un bija lielākais šāda veida uzņēmums Latvijā
A. Kuraus ļoti daudz laika un enerģijas ziedojis arī sabiedriskam darbam Latvijas bankas padomē, Galvenā nodokļu komisijā, Valsts aizsardzības fondā, Rīgas biržas komitejā un daudzās citās organizācijās. No 1922. g. valdes loceklis un no 1991.gada priekšnieks bij. Latvijas rūpnieku un amatnieku savienībā. Ar Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras nodibināšanos 1935. g. iecelts par kameras vicepriekšsēdētāju. 1936. g. aktīvi piedalījies Rīgas rūpnieku biedrības dibināšanā un ievēlēts par tās priekšnieku. Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni un Igaunijas Sarkanā Krusta ordeni.

Vēlāk viņa rūpnīca pārtrapa par "Straumi", bet pats ar sievu paspēja izceļot uz Vāciju.

Brālis Eduards Kuraus - akmeņkalis, akmeņkaļu firmas "Granīts" īpašnieks. Viņas dēls Jānis arī akmeņkalis.

Sieva Anna, viņiem divi dēli.

Kurauu uzvārds Sibīrijā tika pārveidots par Kūravu. Augusta Kuraua mazdēls Augusts Kūravs Latvijā ir uzņēmējs.

Vācijā pie Achenas 20. janvārī pēc ilgākas slimošanas 75 g. vecumā miris un 24.janvārī apglabāts Latvijas neatkarības laikā plaši pazīstamais saimnieciskais darbinieks, rūpnieks Augusts Kuraus. Viņš pārcietis divas operācijas. 1950. g. no Vācijas ieceļojis ASV, viņš dzīvoja Bruklinā un Teritonā (N. V.) līdz pensionējās un priekš dažiem gadiem devās atpakaļ uz Vāciju, kur pie dēla Achenas tuvumā vadīja mūža novakari.

Avots: Laiks, 09.02.1963