Stefans Bercs
Latviešu sudrabkalis, metālmākslinieks - metālplastiķis.

Dzimis 1893. gadā.

Mācījies Rīgā, Maskavā, Voroņežā. Mākslinieciskās zināšanas papildinājis Vācijā, Hanavas akadēmijā.

Piedalījies neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs.  Piedalījies arī 37 starptaustiskās izstādēs. Daudzkārt godalgots.

Īpašu ievērību izpelnījies ar metālā veidotām gleznām.

Zīmējis attēlus pastkartēm, spēļu kārtīm.

1925. gadā pēc S. Berces zīmējumiem tika apstiprinātās oficiālās Latvijas Republikas sudraba un zelta provju zīmes.

Latvijas neatkarības laikā St. Bercam piederēja metālmākslas darbnīca Rīgā, Brīvības ielā. S.Berca uzņēmums uzplauka 30. gadu otrā pusē. 

1938. gadā viņš nopirka sava konkurenta Jūlija Blūma darbnīcu un 1939. gadā - repatriētā vācbaltieša Vilhelma Fridriha Millera Ordeņu un medaļu rūpnīcu. S. Berces darbnīcā tika darināta daļa Latvijas valsts apbalvojumu.

Tālāku S.Berca zīmola attīstību pārtrauca Otrais pasaules karš.

Mākslinieks devās bēgļu gaitās. Sākotnēji dzīvoja Visbādenē, Vācijā.

Begļu gaitu apstākļi neļāva pilnvērtīgi izpausties metālmākslā. Darbojies arī spalvas un kolorētu zīmējumu, kā arī karikatūras žanrā.

Vēlāk nonāca ASV, kur maizes darbs bija mākslas gravētāšana un jaunu darbu izdomāšana Zell Bross juvelieru uzņēmumā.

Miris 1961. gadā Portlandē, ASV, 68 gadu vecumā.