Ceturtdien, 11. jūnijā ar dziesmām un mūziku, piedaloties lielam ļaužu pulkam, apglabāja Aumeistera kapsētā bijušo Aumeistera draudzes skolotāju un ērģelnieku Edvardu Jozuu, mūsu cienījamā mūzikas profesora audžu tēvu. Edvards Jozuus bija viens no pēdējiem Cimzes semināra audzēkņiem, kas vēl Cimzi bija skatījis vaigu vaigā. J. dzimis 1855.gadā  Raunas draudzē Mārsnēnu pagastā kā lauksaimnieka, dēls. Mācījies Raunas draudzes skolā pie iecienītā skolotāja Gaiķa, kur sagatavojies uz iestāšanos Cimzes skolotāju seminārā Valkā. Semināra kursu beidzis 1879.gadā un uzsācis skolotāja gaitas Jaunpiebalgas draudzes skolā kā otrs skolotājs. 1880.gadā pārnāk uz Aumeistera draudzes skolas patstāvīgo skolotāja un baznīcas ērģelnieka vietu. Kā audzinātājs Jozuus nostrādājis 50 gadus un ar savu dedzīgo garu un pedagoģisko talantu ievērojamā kārtā veicinājis visas apkārtnes kultūras dzīvi.
Blakus skolotāja pienākumiem J. bijis arī čakls sabiedrības darbinieks un kora diriģents. Kā dibinātājs biedrs un viens no pirmajiem valdes locekļiem kopā ar Smiltenes mācītāju K.Kundziņu stāvējis pie Smiltenes-Palsmaņa-Aumeistera-Gaujienas lauksaimniecības biedrības šūpuļa, kur uzstājies ar dedzīgiem priekšlasījumiem Kronvalda garā un modinājis ticību tautas gaišākai nākamībai (temats — „Lai tev labi klājās!"), pamudinādams atsacīties no nemākulīgiem paradumiem arī lauksaimniecības dzīvē (temats  — „Šķiltavu laikmets") un ierosinādams uz ražīgāku darbību, kas panākama tikai, krājot zināšanas un uzklausot derīgus lietpratēju padomus.  Ar kādu tālredzīgu skatu J. raudzījies mūsu kultūras dzīvē,
redzams no tā, ka jau priekš 40 gadiem viņš cilājis jautājumu par lauksaimniecības pārraugu un ceļojošu instruktoru kadra organizēšanu. J. veicinājis arī latviešu valodas izkopšanu un pilnīgi patstāvīgi, jau ap 1890. gadu ievedis savā skolā Jauno ortogrāfiju, izšķirdams trīs intonācijas: garo (stiepto), liekto (krītošo) un lauzto, tādā kārtā sagatavodams ceļu mūsu pareizrakstības reformai, jo viņam sekoja arī daži apkārtnes skolotāji. J. galvenā vērība tomēr bija piegriezta skolai, kas viņa vadībā arvien bija nostādīta priekšzīmīgi. Aumeistara draudzes skolā savā laikā mācījies mūzikas profesors P. Jozuus, nelaiķis mākslinieks Rūdolfs Pērle un daudzi citi akadēmiski izglītoti darbinieki, kam J. pašķīris izglītības gaitas.

Garīgo ceremoniju kapsētā, cildinot aizgājēja piemiņu, izpildīja mācītāji Birzulis un Kalve. Vakara krēslai iestājoties, kapa kopiņa bija segta zaļumiem un vaiņagiem. Sīkam lietutiņam līņājot, pavadītāji izklīda, pieminēdami nopelniem bagāto tautas jaunatnes audzinātāju.

Avots: Izglītības ministrijas mēnešraksts, 01.07.1931