Vijolnieks, mūzikas pedagogs un diriģents Bruno Čunčiņš dzimis 1894.gada 22.septembrī Liepājā.

Pirmo izglītību vijoles spēlē guvis Rīgā pie koncertmeistara Volfa un 1. Rīgas mūzikas institūtā pie Jāzepa Mediņa.

Vēlāk apmeklējis Ķeizarisko mūzikas skolu, kuru beidzis pie profesoara Jaroši, pēc tam vēl papildinājies pie Pēterpils konservatorijas profesora Volfa Izraēla. Pirms kara uzstājies kā solists daudzos koncertos, kā arī darbojies kā orķestra mūziķis simf. orķestros un mazākos ansambļos Rīgā, Liepājā, Maskavā, Varšavā un daudzās citās Krievijas lielās pilsētās.

Kara gados bijis kara kapelmeistars latviešu strēlnieku pulkos un arī Latvijas nacionālā armijā.

Pēc tam divus gadus spēlējis Nacionālās operas orķestrī, tad nodibinājis mazu ansambli, ar kuru koncertē Rīgā, pēdējos gadus Otto Švarca „Cafe de I'Opera". (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

Rīgas slavenajā Otto Švarca kafejnīcā vadījis salonmūzikas trio. Savā laikā bija ļoti pupulārs mūziķis, un, spriežot pēc pirmskara Latvijas preses, arī liels sieviešu mīlulis.

Čunčiņš arī gleznojis un viņa darbi publicēti pat žurnālos.

2.pasaules kara beigās nokļuva Rietumeiropā, izceļoja uz ASV. Dzīvojis un darbojies Ņujorkā. Bijis aktīvs trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks.

Miris 1978.gada 13.martā ASV.

Meita - Benita, ir mazdēli