Ansis Laube bija dzimis 7. 2. 1925. Rīgā, restorāna īpašnieka ģimenē. Skolā viņš darbojās Latvijas Sarkanā krusta jaunatnes organizācijā un Rīgas skautu pulciņā.
Pēc Rīgas II ģimn. beigšanas 1943. g. rudenī A. Laubi iesauca vācu valsts darba dienestā un nosūtīja uz Huzu, vēlāk uz Travemindi. Pēc gada viņu kopā ar citiem latviešu jauniešiem pārskaitīja Latviešu leģionā. Pēc grenadieru apmācībām Konicā un instruktoru rotas beigšanas 1945. g. sākumā viņu pārcēla uz latviešu 15. div. un iedalīja plkv. V. Januma pulkā. Kādā kaujā 3. martā krievu tanku granātas eksplozija sadzina viņa acīs smiltis un šķembas ievainoja kāju. Kāja tika izārstēta, bet acis vairs nebija glābjamas — A. Laube kļuva neredzīgs.
Pēc kara A. Laube nokļuva Jāņu sētā, kur LSK pārst. A. Šilde bija atradis māju studentiem un kara neredzīgiem latviešiem. Mārburgā mācījies kara neredzīgo skolā un Štutgartē beidzis medicīnisko masieru skolu. Kādu laiku bija Neuburgā, IRO pārskološanas centra neredzīgo skolā par orientācijas skolotāju. 1953. g. apprecēja Aniju Vitmani. No 1959. g. līdz aiziešanai pensijā strādājis par masieri
Sebastianuma sanatorijā Bad Verishofenā.

Avots: Daugavas vanagu mēnešraksts, 01.11.1990