Latvijas vācbaltiešu gleznotājs un grafiķis.

Ervins Volfeils dzimis 1900. gada 1. martā Ipiķos dzirnavnieka ģimenē.

Kopā ar ģimeni Pirmā Pasaules kara laikā pārcēlies uz Pļaviņām, kur tēvs bija pārvaldnieks ūdensdzirnavās.

Piedalījies Latvijas Brīvības cīņās.

Māksliniecisko izglītību ieguvis, mācoties Latvijas Mākslas akadēmijā un būdams viens no pirmajiem tās studentiem, kur 1929. gadā beidzis Grafikas meistardarbnīcu ar diplomdarbu mecotintu "Māte ar bērnu".

Bijis zīmēšanas un mākslas vēstures skolotājs Madonas un Cesvaines ģimnāzijās (1929-1939). Nodarbojies ar izstāžu organizēšanu.

1934. gadā apceļojis Itāliju un Vāciju.

Kopā ar ģimeni 1939. gadā repatriējies uz Vāciju, kur Poznaņā strādājis kā restaurators ķeizara Frīdriha muzejā. 

Otrā Pasules kara beigās ticis iesaukts armijā un nonācis Krievijā gūstā.

Vācijā atgriezies 1946. gadā un apmeties Lejassaksijas pilsētiņā Hermansburgā.

Miris Hanoverā 1991. gada 26. oktobrī.

Mākslinieciskā darbība

Latvijā galvenokārt strādājis akvareļa tehnikā, gleznojot Rīgas, Jelgavas , Liepājas un citas pilsētas, pilis un pilsdrupas, tiltus un ostas, dabas ainavas.

Mākslinieka akvareļu reprodukcjas tika izdotas atklātnīšu veidā — Latvijas telegrāfa aģentūra (LETA) laikā no 1926. līdz 1929. gadam izdeva 162 krāsainas atklātnes, no kurām 102 bija mākslinieka Ervina Volfeila reproducēti akvareļi. Bez akvareļiem gleznojis arī eļļas tehnikā portretus un ainavas, kā arī veidojis litogrāfijas un zīmējumus.

1933. gadā izpildījis Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas pasūtījumu, papildinot Jēkaba Bīnes altārgleznu ar sānu daļām. Vācijā darbojies portreta un ainavu glezniecībā, grafikā, gleznu restaurācijā. Sarakstījis atmiņu manuskriptu "Die zerzauste Birke. Ein baltisches Malerleben in den Stürmen des 20. Jahrhunderts".

Izstādes

Latvijā organizējis izstādes un piedalījies Kultūras Fonda izstādēs Rīgā. Vācijā piedalījies izstādēs Poznaņā un Cellē. Piemiņas izstādes Latvijā noritējušas Madonā (1995) un Rīgā (2000).