Šā gada 3. janvārī negaidīti šķīries no mūsu mežkopju saimes mežzinis Ansis Ulichs — miris Liepājas klīnikā, no asiņu saindēšanas.

Nelaiķis dzimis 1887. gada 19. septembrī, Aizputē, apmeklējis ģimnāziju Kuldīgā un gala eksāmenu nolicis 1908. gadā Petrogradā.

Kā mežziņa palīgs strādājis Kurzemē un Vidzemē, dažādās vietās, no 1909.—1912. gadam.

No 1912.—1914. gadam apmeklējis meža akadēmiju Eisenahā, kuru beidza ar «cand. rer. for.» grādu. lesaukts 1914. gadā kara dienestā, kā rezerves leitnants, un 1918. gadā pārnācis no kara kā virsleitnants.

Precējies 1915. gadā.

Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, par ko piešķirta «Latvijas atbrīvošanas zīme».

Pārvaldījis no 1919.—1921. g. Pampāļu mežus, no 1921.—1922. g.  mežniecības Rucavā, no 1922.—1924. g. Rendā, no 1924.—1927. g. Kurmalē no 1927. g. — 1929. g. jūnijam Grāveros un pēdējā laikā Apriķos. Nelaiķi apbedīja š. g. 6. janvārī Kuldīgas kapos. 

Nelaiķis bija reti rosīgs sabiedrisks darbinieks, un paliks mūsu atmiņā kā sirsnīgs cilvēks, izpalīdzīgs kolēģis un korekts darba biedrs. Ar aizgājēju esam zaudējuši vienu no mūsu biedrības pašaizliedzīgākiem darbiniekiem, kurš nezaudēja enerģiju un drosmi mūsu biedrības drūmākos brīžos toreiz Kuldīgā.

Arī Apriķos viņam piederēja aktīvā loma Apriķu nodaļas nodibināšanā, un vēl nesen viņš bija Apriķu biedrības mājā sarīkotās teātra izrādes ierosinātājs un vakara galvenais vadītājs.

Vieglas smiltis! (Meža dzīve, 1930)