Romāns Pasītis dzimis Valmieras apriņķa Ķoņu pagasta “Vingās”. Izglītību viņš ieguva Rīgas Garīgajā skolā un Rīgas Garīgajā seminārā, kuru beidza 1897.gadā. Pēc tam strādāja par skolotāju Ventspils draudzes skolā. No 1898. g. viņš bija psalmotājs Valmierā, no 1901. g. – Ventspilī un no 1903. g. – Svētā Nikolaja Jūras katedrālē Liepājā. 1904. gada 30. janvārī Romāns salaulājās ar Zinoviju Orlovsku. 1904.g. arhibīskaps Agafangels viņu iesvētīja par diakonu. Pēc iesvētīšanas par garīdznieku 1906. gadā R. Pasītis turpināja kalpot Liepājā un pasniegt ticības mācību pilsētas izglītības iestādēs. No 1914.g. viņš bija armijas garīdznieks. Pēc tam, kad krievu karaspēks atstāja Liepāju, R.Pasītis saņēma garīdznieka vietu 20.somu dragūnu pulkā, kas bija dislocēts pie Slokas un Ķemeriem. Pēc šeit notikušām asiņainajām kaujām viņš parādīja iniciatīvu, lai panāktu pienācīgu apbedījuma vietu ierīkošanu kritušajiem karavīriem un viņu vārdisku sarakstu sastādīšanu. Kad Rīgu bija ieņēmis vācu karaspēks, R. Pasītis tika pārcelts uz Pleskavu, pēc tam uz Kaukāzu, kur turpināja savu garīgo kalpošanu karaspēka daļās, bija 6. Kubaņas kazaku kājnieku (plastunu) bataljona un lauku lazaretes garīdznieks Stavropolē. 1920.–1921. g. viņš kalpoja Stavropoles Svētās Trijādības (Troicas) katedrālē. 1921. g. R. Pasītis atgriezās Latvijā un tika iecelts par Jūrmalas baznīcu pārvaldnieku. Savos kalpošanas gados Jūrmalā viņš saveda kārtībā Pirmā pasaules kara upuru brāļu kapus Slokā, Ķemeros, Asaros un Dubultos, turpinot par tiem rūpēties arī turpmāk. No 1928. gada kalpoja Rīgas Svētās Trijādības (Troicas) Sergija sieviešu klosterī, tāpat turpinot arī savu pedagoģisko darbību. 1936. g. viņš kļuva par Jelgavas Sv.Simeona un Sv. Annas katedrāles pārvaldnieku, kur turpināja strādāt līdz pat sava mūža noslēgumam. Garīdznieks strādāja vietējās skolās, piedalījās sabiedriskajā dzīvē. Šeit viņš gādāja par to, lai tiktu atjaunoti un sakopti krievu karavīru un latviešu strēlnieku brāļu kapi. R. Pasītis bija apbalvots ar visiem iespējamajiem garīdznieku apbalvojumiem, ieskaitot krustu ar rotājumiem, kā arī ar Sv.Annas 3. un 2. pakāpes ordeņiem ar šķēpiem un Sv. Vladimira 4. pakāpes ordeni. R. Pasītis miris 1941. gada 26. aprīlī. (naukseni.lv)