Jevgēņijs  Šešoļins (1955. g.  9. decembrī Krāslavā, Latvijas PSR – 1990. g.  28. aprīlī Daugavpilī, Latvijas PSR) – dzejnieks, atdzejotājs.

Līdz 1972. gadam Jevgēņijs Šešoļins dzīvojis Rēzeknē, pēc tam - Pleskavā (KF). Jevgēņijs Šešoļins traģiski gājis bojā 1990. gada 28. aprīlī Daugavpilī.

Jevgēņija māte — Irēna Šešoļina (dzim. Macuļeviča); tēvs – Pēteris Šešoļins.

Bērnības gadus nākamais dzejnieks pavadījis Latgalē - Rēzeknē, tomēr lielākā viņa dzīves daļa pagājusi Pleskavā (Krievijā). Dzejoļi tika publicēti Pleskavas avīzēs, viņš bija viens no izcilākajiem Pleskavas andergraunda kultūras autoriem, 1980. gados kopīgi ar draugiem izdevis literāro almanahu “Maija”, kas ticis iespiests ASV.

1993. gadā, pēc dzejnieka traģiskās nāves, žurnālā «Русская провинция»/  “Krievu province” publicēts raksts par Jevgēņija Šešoļina daiļradi (autors – pazīstamais Pleskavas literatūras kritiķis Valentīns Kurbatovs – grāmatu par krievu rakstniekiem Viktoru Astafjevu, Mihailu Prišvinu, Valentīnu Rasputinu un citiem autors). Pateicoties šai publikācijai un citiem materiāliem, kas vēlāk parādījušies Runeta vietnē - elektroniskajā bibliotēkā «Лавка языков» (angl. Speaking in Tongues), interese par Jevgēņija Šešoļina daiļradi ir pieaugusi, viņa poētisko jaunradi pozitīvi novērtējuši nopietni literatūras zinātnieki.

1999. gadā Pleskavas Izdevniecības nams “Sterh” laidis klajā Jevgēņija  Šešoļina dzejoļu krājumu «Измарагд со дна Великой»/ “Smaragds no Veļikajas upes dibena”. Raksts par dzejnieku J. Šešoļinu publicēts Rīgas žurnālā “Daugava” (materiāla autors – Vsevolods Rožņatovskis).

2005. gadā Latvijā, dzejnieka dzimtenē, Daugavpils Universitātē notikusi Starptautiskā konference, kas veltīta Jevgēņija Šešoļina daiļradei, kurā piedalījušies literatūras zinātnieki no Latvijas, Pleskavas, Sanktpēterburgas, Jekaterinburgas, Novosibirskas (konferences organizētājs - profesors Fjodors Fjodorovs).
Tajā pašā gadā Rēzeknē nācis klajā Jevgēņija Šešoļina dzejoļu krājums  «Солнце невечное»/ “Saule, kas nav mūzīga”, nozimīgu darbu pie  krājuma sastādīšanas bija veicis Sanktpēterburgas Kultūras institūta docents А. Belousovs. Daugavpils Universitāte izdevusi literatūras zinātnieku referātu krājumu, kas veltīti dzejnieka daiļrades pētījumiem.

Jevgēņija  Šešoļina vārds ir iekļauts “20. gadsimta beigu – 21. gadsimta sākuma krievu rakstnieku vārdnīcā”/ “Словарь русских писателей конца 20-го – начала 21 века”, kas izdota Maskavā. Viņa dzejoļi ievietoti arī Maskavas akadēmiskajā izdevumā “Krievu verlibra antoloģija”/ «Антология русского верлибра»; pēdējo gadu laikā J. Šešoļina dzejoļi tikuši publicēti Maskavas žurnālā “Vstreča”, kā arī atdzejoti armēņu valodā un publicēti Jerevānā.

Pleskavas pilsētas bibliotēkas mājas lapā www.bibliopskov.ru ir izveidota Jevgēņija Šešoļina tīmekļa lappuse. Pleskavas apgabala bibliotēkā dzejnieka vārds daudzkārt ticis pieminēts pasākumos, kas veltīti bibliotēku pierobežas sadarbībai.

Rēzeknes teātrī-studijā “Joriks” tikusi iestudēta monoluga pēc Jevgēņija Šešoļina vēstuļu un dzejoļu motīviem; Rēzeknes skolā, kur viņš mācījies,  tikuši rīkoti dzejnieka piemiņas vakari.

Jevgēņija  Šešoļina dzejā ir cieši savijušies Austrumu un Rietumu motīvi.
Dzejnieks patstāvīgi bija apguvis farsī valodu un krievu valodā atdzejojis  persiešu un tadžiku dzeju. Tajā pašā laikā viņš krieviski atdzejojis arī izcilā poļu klasiķa Ādama Mickēviča dzejoļus, kā arī latviešu dzejnieku poētiskos darbus, tostarp – Friča Bārdas dzejoļus. 

Gaļina Maslobojeva (Šešoļina), dzejnieka māsa