Aktīvi darbojies žurnālistikā un sabiedriskajā darbā. Pirmā publikācijas kopš 20. gs. 30. gadiem. 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, vēlāk izceļoja uz ASV, dzīvoja Bostonā. Vācis arhīvu par veclatviešiem Amerikā, kā arī publicējis grāmatu "Amerikas latvieši" (1958), "Latvijas idejas Amerikā" (1969) un citas. Ap 200 rakstu par Latviju un Baltijas valstu problēmām iespiests amerikāņu laikrakstos.

Dzimis amatnieka ģimenē.

Darbojies laikrakstos "Jaunajā Dienas Lapā," "Pēdējā Brīdī", "Rīts", "Brīvā Zeme" un reģionālajos laikrakstos kā dienas korespondents.

Vairākus gadus pavadījis Ērgļos, kur pētījis Rūdolfa Blaumaņa gaitas un rakstnieka saskari ar vietējiem ļaudīm. Par Rūdolfu Blaumani plašāks apcerējums iespiests "Latvju Mēnešrakstā".

Otra pasaules kara laikā rakstījis frontes laikrakstam "Daugavas Vanagi", kur sniedzis kultūrvēsturiskas studijas par pirmajiem latviešu kara koresdentiem jau no serbu un turku kara laika. Beidzis Oļģerta Liepiņa vadīto Darba kameras žurnālistikas kursu.

Vēlāk darbojies latviešu bēgļu laika un trimdas izdevumos, tostarp "Latvju Žurnāls", "Laiks", "Latvija Amerikā"; publicējis apceres par dažiem izciliem veclatviešiem Jēkabu Siebergu, Frici Freidenfeldu u. c., arī par latviešu māksliniekiem trimdā. 1950.gadā rediģēja laikrakstu "Bostonas Ziņas".

Precējies ar Irēni Akmentiņu (dzimusi Ulmane), dēli Juris Akmentiņš un Pēteris Akmentiņš, meita Sandra Akmentiņa.