Ilggadēja Ķesterciema sakaru nodaļas priekšniece.
Stiprām saknēm Valija Ērglis saistīta ar dzimto novadu. Jau vairākus gadu simtus vecā zvejnieku cilts līdzīgi kāpu priedēm sīksti slejas pretī skarbajiem dzīves vējiem. Ģimenes hronika glabā atmiņas vēl no 18. gadsimta, kad kāds zviedru karavīrs dziļi un dedzīgi iemīlēja latviešu zvejnieka meitu. lemīlēja un par savējo sāka saukt šo piejūras novadu. Auga un veidojās jauna zvejnieku audze. Sūra bija zvejnieku maize, skarba bija arī Andrecu ģimenes dzīve. Tās skarbums negāja secen Andrecu sešām meitām. Taču alkas pec zināšanām bija neremdināmas, un spītīgi tās iegūt centās zvejnieka meita Valija. Taču iegūt izglītību vēl nenozīmēja, ka arī iecerēto darbu būs iespējams sameklēt. Strādāt gribētāju bija krietni vien vairāk nekā iespēju. Un tā Valija pēc komercskolas beigšanas kļuva inteliģentā bezdarbniece, līdz izdevās sameklēt darbu Nurmišu lauksaimniecības skolā. Tomēr te nebija lemta ilga palikšana. Nejaušība ļāva iekārtoties Rīgā akciju sabiedrībā «Ķieģeļnieks».
1940. gadā Valijas dzīvē ienāca mīlestība. Mīlestība, kas ilgus un grūtus gadus palīdzēja saglabāt ticību dzīvei un cilvēkiem. 1941. gada ziemā viņas un studenta Ērika Ērg|a dzīves takas saplūda vienā kopējā ritumā. Sākoties karam Valija un Ēriks Ērgļi atstāja Rīgu un apmetās pie viņa vecākiem Vidzemē. Kara laikā nomira viņu mazais dēliņš. Vēlāk piedzima vēl viens dēliņš. Vēl karš nebija beidzies, kad Ērgļu ģimene ieradās Ķesterciemā. Jau pirmajā pēckara gadā Valija kļuva par Ķesterciema sakaru nodaļas priekšnieci. Daudzus gadus bijusi arī ciema deputāte. Dēls kļuvis par inženieri.