Jāņa Vazdiķa dzīves gājums.

1942. gada 17. jūlijā Šķibes pagasta “Vazdiķu” mājās Emīlijas un Kārļa ģimenē piedzima trešais bērniņš un vienīgais dēls Jānis.

Dzīve ritēja vācu okupācijā salīdzinoši mierīgi līdz 1944. gada 22. jūlijam, kad padomju aviācija sabombardēja Jelgavas pilsētu. Nākamajā dienā ģimene sakravāja mantas un devās bēgļu gaitās uz Kurzemi.

Oktobrī ģimenei izdevās nokļūt uz kuģa Liepājā un pēc trīs dienām viņi izkāpa krastā Dancigā (šobrīd Gdaņska). Tālāk sekoja bēgļu gaitas Vācijā un Čehoslovakijā, bēgļu nometnes Sudetu apgabalā Aušas pilsētā un Obernēzeles ciemā. Vēlāk sekoja piespiedu atgriešanās Latvijā, kas ilga visu ziemu un noslēdzās 1945. gada pavasarī.

Ģimene apmetās Emīlijas vecāku mājā “Ozolpluņķos”, vēlāk Dobeles pagasta “Unzumārās”.

1949. gadā no pazīstamiem uzzinot, ka ģimene iekļauta izsūtāmo sarakstos, pārceļās uz Ogres rajona Tīnūžu ciema “Liepāderēm”, vēlāk uz “Ceplīšiem”.

1950. gadā Jānis uzsāk skolas gaitas Elkšņu pamatskolā, kuras vēlāk turpina Ogres vidusskolā.

Ap 1957. gadu “Ceplīšos” iepazīstas ar savu nākamo dzīvesbiedri Māru, kura dzīvo kaimiņos.

1959. gadā Jānis uzsāk patstāvīgas darba gaitas strādājot par kinomehāniķa palīgu, vēlāk elektrotīklu uzstādīšanā. Vienlaikus turpina mācības vakara vidusskolā, kuru pabeidz 1961. gadā.

1961. gada decembrī Jānis tiek iesaukts dienestā PSRS bruņotajos spēkos, no kura tiek atvaļināts 1964. gada oktobrī. Pēc atvaļināšanās no dienesta uzsāk darba gaitas rūpnīcā VEF par atslēdznieka mācekli, vēlāk par atslēdznieku.

1965. gada 21. augustā izveido ģimeni ar Māru Jansoni, ar kuru ir pazīstams jau no bērnības laikiem “Ceplīšos”.

1966. gada 29.aprīlī ģimenē piedzimst dēls Valdis, bet 1967. gada 1. augustā meita Aija.

Septiņdesmito gadu sākumā Jānis maina darba vietu un sāk strādāt padomju saimniecības “Rīga” katlu mājā par atslēdznieku, kur strādā līdz saimniecības likvidācijai deviņdesmito gadu pirmajā pusē.

Vēlāk strādā dažādos amatos. 2004. gadā dodas vecuma pensijā, vēl ilgstoši turpinot darbu dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumā kā liftu apgaitnieks un vēlāk kā siltumntehniķis.

2024. gada pavasarī saasinās veselības problēmas, kuru rezultātā 2024. gada 13.aprīlī Jānis aizver acis uz mūžu savās mājās Hipokrāta ielā, klātesot ģimenes locekļiem.

Valdis Vazdiķis