Jērā (Hyères), Francijā, 29. jūnijā mūžībā pēkšņi aizgāja bijušais mūsu valsts diplomāts Emīls Vīgrabs. Viņš bija dzimis Lazdonā, 1887. g. 27. maijā lauksaimnieka dzimtā. Studējis Tērbatas, Maskavas, Frenburgas un Pēterburgas universitātēs, pēdējo nobeidza 1912. gadā. Kā virsnieks piedalījies pirmajā pasaules karā Krievijas armijas rindās, bet pēc tam Latvijas brīvības cīņās. Tūlīt pēc izstāšanās no armijas Emīls Vīgrabs iestājās Latvijas ārlietu ministrijas darbā, kur palika līdz Latvijas krievu okupācijas laikam. No 1921.—1933. gadam viņš darbojās vairākās mūsu ārzemju sūtniecībās, veicot sekretāra pienākumus. No 1933.—1938. gadam viņš veica ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļas vadītāja pienākumus, bet pēc tam, līdz 1940. gadam bija Latvijas konsuls Kēnigsbergā. Kopš 1944. gada Emīls Vīgrabs kā trimdinieks dzīvoja Francijā. 

Diplomātiem raksturīgā noteiktība, šarms un laipnība bija tikai dažas no viņa pievilcīgajām īpašībām, ko papildināja izcilā izglītība un inteiģence. Dziļu cieņu, daudzus draugus Emīls Vīgrabs iemantoja arī pēckara gados, dzīvojot inteliģentu un prominentu veco ļaužu mītnē Jērā, Francijas dienvidos pie Vidusjūras. Viņa aiziešana visiem nāca negaidīta, jo vakarā viņš vēl piedalījās kāršu spēlē un gulēt aizgāja teicamā noskaņojumā. Naktī viņš bija devies mūžībā. Emīlu Vīgrabu 30. jūnijā apbedīja Jēras (Hyères) kapsētā. (Latvija, 17.07.1965)