Arnolda Sproģa aizraušanās bija radio izgatavošana un remonts, kā arī braucamie – motociklets un automašīna. Pēc atvaļināšanās no armijas rindām pēc obligātoriskā aktīvā kara dienesta laika nokalpošanas Kurzemes divīzijā Liepājā, Kara ostā, 1938.gadā viņš sāka strādāt J.Fišera Radio piederumu veikalā Brīvības ielā 5. Vēlāk viņš strādāja atklātas sabiedrības A.Apsītis un F. Žukovskis veikalā saražotās produkcijas pārdošanai Rīgā, Kaļķu ielā 3 (A.Apsīša un F. Žukovska firma bija saistīta ar “Telefunken”). 1940.g. uzņemts Rīgas Amatnieku skolas un Technikuma elektrotehniskajā nodaļā, Rīgā, Gaiziņa ielā 3. Kara laikā mācības pārtrauca. Elektrotehniķa specialitāti ieguva 1960.gadu sākumā. 1940. Radiotechnika (atklāto sabiedrību A.Apsīša un F. Žukovska nacionalizēja un pārdēvēja par “Radiotehniku”). 1941 – 1944 “Telefunken” (vācu laikā abus uzņēmumus – atklāto sabiedrību A.Apsītis un F. Žukovskis un “Foto-radio centrāle A.Leibovic” apvienoja un izveidoja vācu koncerna “Telefunken” filiāli “Geratewerke Riga”. Fabrika atradās Pārdaugavā, Mūkusalas ielā 41. Tā ražoja dažādus radioelektroniskos izstrādājumus vācu bruņoto spēku vajadzībām. Rūpnīcas darbiniekus neiesauca vācu armijā aktīvajā karadienestā, tai skaitā arī manu tēti.

1944 – 1959 darbs rūpnīcā “Radiotehnika” skaņoja pirmos pēckara radiouztvērējus: “T-689” (1945-1950); “T-755” (1948-1951); “Rīga-6” (1952-1954); “Rīga-10” (1952-1958); radiola “Daugava” (1955-1959); “Festivāls” (1958-1963). Dažus gadus tētis strādāja Rīgas pilsētas rūpniecības preču tirdzniecības uzņēmumā Vaļņu ielā (pretī Rīgas Centrālajam universālveikalam) par montieri.

No 1960. gadu sākuma līdz pat mūža beigām tētis strādāja Rīgas Telefonu un telegrāfu centrālē par montieri. Tēvs nomira 1985.gadā, nesagaidījis Latvijas Neatkarības atjaunošanu. Apglabāts Ziepniekkalna kapos.