Mirdza Freimane dzimusi 1935. gada 28. aprīlī, Vārmes pagasta "Saulstaros". Mirdza ir trešā meita Gustava un Olgas Meisteru ģimenē, kur jau ir vecākās meitas Velta un Maija un pēc dažiem gadiem pievienojas visjaunākā - Dzintra.

1942. gadā Mirdza sāk mācīties Vārmes pamatskolā, ko pabeidz jau pēc kara, pēc tam iestājas Kuldīgas vidusskolā. 

Pēc vidusskolas pabeigšanas Mirdza iestājas Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātē. Tur arī satikta mūža mīlestība - kursabiedrs Severīns Freimanis. Mirdza un Severīns apprecas 1959. gadā, drīz pēc LLA absolvēšanas.

Mirdzas darba gaitas sākas Ventspils MRS, bet drīz vien kopā ar Severīnu viņi pārceļas darbā uz Ludzas MRS Kārsavas mežniecību. 

Pēc dažiem gadiem Mirdza un Severīns pārceļas darbā uz Rankas Meža skolu, kur nostrādā 20 gadus. Mirdza ir pasniedzēja, māca jaunajiem mežkopjiem dendroloģiju, mežkopību, meža aizsardzību un apsardzību, ir grupas audzinātāja. Strādājot skolā Mirdza iesaistās tehniskās jaunrades izstāžu ekspozīciju sagatavošanā, organizē ikgadējās pavasara savvaļas ziedu izstādes. 

Kārsavas un Rankas gados Mirdza ir arī aktīva kora dziedātāja, piedalījusies Dziesmusvētkos ar Rankas ciema kultūras nama sieviešu kori.

Rankas gados dzimušas visas trīs Freimaņu ģimenes meitas - Daiga, Sigita un Sarma.

Taču pienāk laiks, kad dzīve piedāvā jaunus izaicinājumus - un arī dzimtā Kurzeme aicina atgriezties, būt tuvāk Mirdzas māsām. 1981.gadā Freimaņu ģimene pārceļas uz Kuldīgu, kur sāk strādāt Kuldīgas IPMRS, veidojot Maņģenes meža sēklu plantāciju.

Kuldīgas MRS pavadīts atlikušais Mirdzas Freimanes darba mūžs. Izveidojusies mežkopju dinastija - vecāku pēdās iet meita Sigita un mazdēls Valts.

Mūža nogalē Mirdza daudz laika velta saviem deviņiem mazbērniem, dārza kopšanai, daudz lasa. Dzimtā tiek sagaidīta arī pirmā mazmazmeitiņa.

Mūža miegā Mirdza Freimane aizmieg 2025. gada 28. februārī, Kuldīgas Mežvaldē.