1936.gada 17.novembrī Līvas kapu ebreju daļā "Žīdu tautības Latvijas atbrīvotāju biedrības" Liepājas nodaļa atklāja piemiņas zīmi un labiekārtoja apbedījumus. 1939.gada februārī šīs pašas biedrības pārstāvji piestiprināja piemiņas plāksni Liepājas ebreju Lielajā sinagogā pie austrumu sienas. Akmenī bija iekalti 19 liepājnieku, kritušo žīdu tautības Latvijas armijas karavīru vārdi.

Neskartas šīs piemiņas vietas bija tikai neilgi. 1941.gadā Lielo sinagogu nacisti nojauca un gabalos sasita arī piemiņas akmens zīmi. Līvas kapos sešu kritušo apbedījumu postīja vairākkārt, nozāģējot žodziņa metāla ķēdes, izlaužot lielgabalu granātu maketus un bojājot betona sarkofāgus.

Karavīru apbedīšanas dienā, 1919.gada 15.novembrī Liepājas "Strādnieku Avīze" rakstīja: "Slava un mūžīga piemiņa kritušajiem varoņiem! Jūsu atdzisušās miesas guldīs jau brīvās Latvijas klēpī!"

Uz pieminekļa Līvas kapsētā iekalti sekojoši uzvārdi, Latgales papildus bataljona 4.rotas kritušie kareivji:
Veiners Jāzeps,
Friedmanis Elias (Leopolda d.),
Bonks Haims (Gersona d.),
Baums Heinrichs (Mošies d.),
Usikers Izaks Jāzeps,
Latters Roberts.