Heiligenhāfenas slimnīca 1. decembrī 87 gadus vecumā mira skolotājs Jānis Rozinš. Viņu apbedīja 13. decembrī
turpat Heiligenhāfenas kapos, lai gan viņš visu laiku dzīvoja Ķīlē. Viņš beidza kādu krievu skolotāju institūtu un strādāja par skolotāju dažādās Krievijas pilsētās. Pirms pirmā pasaules kara viņš sāka studēt medicīnu, bet karš studijas neļāva pabeigt. Pēc Latvijas nodibināšanas Jānis Roziņš atgriezās Rīgā un strādāja par skolotāju dažādās Rīgas pamatskolās. Viņš sarakstīja arī vairākas mācību grāmatas. Latvijas universitātē viņš sāka studēt tieslietas un vēsturi, bet citu interešu aizrauts nevienu fakultāti nebeidza. Jau Rīgā J. Roziņš bija pazīstams ar savu pretkomunistisko un pret lielkrievisma nostāju, tāpēc pirms komunistu pirmās Latvijas okupācijas devies uz Vāciju. Arī te vinš strādāja par skolotāju un izpelnījās pensiju, no kuras vecumdienās dzīvoja. Lai gan viņš dzīvoja viens starp vāciešiem, viņa sirds piederēja Latvijai. Viņš apmeklēja latviešu sarīkojumus, braukdams pat lielus gabalus, lasīja latviešu laikrakstus un grāmatas. Pat lielā vecumā viņš sekoja līdzi lielajai politikai un sarakstīja vācu valodā pretkomunistlsku darbu, kuru gan nepaspēja izdot. Viņš tulkoja vāciski un nelielā brošūrā pats izdeva latviešu tautas dziesmas, kaut šis tulkojums ne arī izdevums neatbilda tagadējām prasībām.
Viņš pavasarī ieradās Latviešu kultūras darbinieku kongresā Stokholmā. Laikam šis tālais brauciens tik lielā vecumā J. Roziņam bija liktenīgs, jo drīz pēc tam vajadzēja doties uz slimnīcu, no kuras vairs savā dzīvoklī Ķīlē neatgriezās. (Latvija, 24.12.1966)