Marģers Vestermanis (dzimis 1925. gada 18. septembrī Rīgā) ir Latvijas ebreju vēsturnieks, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs un bijušais direktors. Latvijas vēsturnieku komisijas loceklis

Biogrāfija

Dzimis 1925. gadā Rīgā kā jaunākais no trim bērniem vācvalodīgā ebreju ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas 10. vācu pamatskolā Strēlnieku ielā (līdz 1933. gadam), pēc tam — ebreju privātģimnāzijā Ezra. Ieguva ebreju reliģisko izglītību, skolas laikā mācījies kopā ar Valentīnu Freimani.

1941. gadā pēc Latvijas vācu okupācijas tika ieslodzīts Rīgas geto, kur viņš strādāja par namdara palīgu, palīdzot pretestības kustībai geto iekšienē. Vēlāk atradās Mežaparka koncentrācijas nometnē, no 1943. gada novembra — Dundagas koncentrācijas nometnē. Bēga ieslodzīto nāves marša uz Liepāju laikā Ugāles apkārtnē un pievienojās Alfrēda Veismaņa vadītajiem padomju partizāniem. Vienīgais no visas ģimenes izdzīvoja holokaustā — pārējie radinieki tika nogalināti Rumbulas masu slaktiņos.

Pēc kara Marģers Vestermanis studēja vēsturi Latvijas Universitātē, 1949. gadā viņš apprecējās ar ārsti Havu (Ievu), dzimušu Šneuru. 
Strādāja Latvijas Valsts vēstures arhīvā, pētīja Latvijas ebreju vēsturi un Atmodas kustības laikā 1989. gadā nodibināja muzeju "Ebreji Latvijā". Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli, kura pēta nacistu okupācijas un holokausta laiku.

Darbi

M. Vestermanis ir publicējis vairākas grāmatas un zinātniskus rakstus par ebreju un holokausta vēsturi Latvijā. Scenārija autors vai zinātniskais konsultants režisora Rodrigo Rikarda 1999. un 2000. gadā uzņemtajām dokumentālajām filmām "Mīli savu tuvāko", "Žanis un citi", "Glābēji un izglābtie".

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Cildinājuma raksts
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors
• Herberta Samuela balva par iecietību
• Triju Zvaigžņu ordenis, V šķira (2006)
• Austrijas holokausta upuru piemiņas dienesta balva (2015)