Vera Vāvere (31.12.1929 – 20.08.2025) – literatūrzinātniece.

Beigusi Latvija Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu un Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta aspirantūru, aizstāvējusi disertāciju "Максим Горький и латышская литература" ("Maksims Gorkijs un latviešu literatūra").

Strādājusi Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, vadījusi Literatūras teorijas daļu, ieguvusi zinātņu doktores grādu par darbu "Literārie sakari kā reālisma attīstības faktors Andreja Upīša daiļradē". Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

Pēckara Latvijā izveidojusi un kopā ar kolēģiem attīstījusi salīdzināmo literatūrzinātni, pati pievērsusies latviešu un krievu, poļu, armēņu, igauņu literatūras salīdzināmajai izpētei.

Viņas uzmanības lokā bijis Andrejs Upītis un Viktors Eglītis, kā arī 19. un 20. gadsimta mijas literāro procesu izpēte. Līdzautore rakstu krājumiem par latviešu un cittautu literatūras sakariem, tāpat vairākiem latviešu literatūras vēstures izdevumiem latviešu un krievu valodā.

Rakstījusi apceres par vairākiem latviešu rakstniekiem.
Piecu zinātnisku monogrāfiju autore.