Jānis Avens (krievu valodā: Ян Яковлевич Авен; dzimis 1895. gadā, miris 1938. gadā) bija latviešu izcelsmes persona Padomju Savienībā, kas darbojās kā latviešu strēlnieks, Smoļnija apsardzē, NKVD darbinieks, represēts 1938.gadā pēc nacionālās pazīmes.   1935.gada 15.februārī - arestēts,
1938.gada 1.martā - Troikas piesriests nāves sods
1938.gada 10.martā - nošauts.   Viņš dzimis Jaunpiebalgas pagastā zemnieka Jēkaba Avena ģimenē.
No 1913. gada viņš bija Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas (LSD) biedrs.   Agrīnā dzīve un militārā karjera   Pirmā pasaules kara laikā Avens tika iesaukts un dienēja Krievijas Impērijas armijā kā 7. latviešu strēlnieku pulka karavīrs.
1917. gadā viņš viņam, kā daudziem citiem strēlniekiem, bija aktīva loma Krievijas revolūcijas notikumos. Pēc Oktobra revolūcijas viņu norīkoja uz Padomju Krievijas valdības apsardzi Petrogradas Smoļnijā, kas bija boļševiku galvenā mītne.
No 1918. līdz 1920. gadam viņš strādāja kā Viskrievijas Ārkārtas komisijā. 
1919. gadā viņš piedalījās arī Padomju Latvijas armijas darbībā, kas saistīta ar mēģinājumiem izveidot Padomju Latviju.   Izlūkošanas darbs un vēlākā karjera   Pēc Pilsoņu kara beigām Avens turpināja karjeru izlūkošanas un diplomātiskajā jomā.
  No 1923. līdz 1926. gadam viņš bija Kominternes Starptautisko sakaru nodaļas Literatūras apakšnodaļas vadītāja vietnieks, kas ietvēra propagandas un ideoloģisko darbu.   No 1927. līdz 1929. gadam viņš strādāja PSRS vēstniecībā Stokholmā kā darbinieks, nodarbojoties ar izlūkošanas uzdevumiem Zviedrijā.   Represijas un nāve   Avens kļuva par Staļina represiju upuri. 1935. gada 15. februārī viņu arestēja, un piesprieda 5 gadus ieslodzījumā GULAG nometnē par "trockistiski zinovjevisko aģitāciju".
Vēlāk, 1938. gada 1. martā, NKVD troika "Daļstroj" Sevvostlaga nometnē (tolaik Sibīrijas reģionā) viņam piesprieda nāves sodu. Viņš tika nošauts, un tas atbilst plašajai Lielā terora kampaņai, kurā tika represēti daudzi agrīnie boļševiki un latviešu strēlnieki. Avens tika iznīcināts dēļ savas piederības latviešiem.