Vārds Vallija Valērija Veščuna-Jansone, juriste, kareive, rakstniece.
Dzimtais vārds Veščuna,
Papildu vārdi Veščunas; Avotiņa-Veščuna 
Viena no trim (!) sievietēm Lāčplēša Kara Ordeņa kavalierēm.

Izglītību ieguvusi Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Vallija Valērija Veščuna-Jansone (arī Avotiņa-Jansone; 1902–1990),
Neatkarības kara dalībniece, dižkareive, Lāčplēša kara ordeņa kavaliere.
Starpkaru posmā beigusi studijas Latvijas Universitātē un strādājusi kā advokāte.
No 1934. gada Tiesību zinātņu kandidāte.
Otrā pasaules kara laikā darbojusies Latvijas Centrālā padomē.

Valija Valērija Veščunas dzimusi 1902. gada 4. oktobrī Bulduros.
Tēvs lietuvietis, māte latviete. 
Tēvs lietuviešu tautības Auces policijas ierēdnis, vēlāk Vecmoku muižas pārraugs Konstantīns Veščūns (arī Veščunas).
Māte Rīgā dzimusi latviete Marta Elizabete Veščūna.
Māsas:

• Helēna,
• Mērija Konstance un
• Viktorija Valērija.
• Ģimenē arī bija arī divi dēli.

1919. gadā Bermonta uzbrukuma laikā brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā, atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareivja pakāpē. 
Sākoties Bermonta armijas uzbrukumam, 1919. gada oktobrī brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā. Piedalījusies daudzās kaujās pret bermontiešiem 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā.

1922. gadā apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (ordeņa nr. 1165) par 1919. gada 19. novembra kauju Piņķos pie Plāņu mājām. Lāčplēša Kara ordenis piešķirts 1922. gadā par kauju pie Piņķiem.
1919. gada 19. novembrī izlūkgājiena laikā Valija Veščunas viena no pirmajām šķērsoja Lielupi un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku, ieņēma "Plāņu" mājas, kur tika saņemti gūstekņi un trofejas.

1919. gada 25. decembrī viņa tika atvaļināta dižkareivja dienesta pakāpē. 

1928. un 1931. gadā kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no Atvaļināto karavīru, strādnieku un algoto darbinieku saraksta.

Pēc Neatkarības kara pabeigusi mācības 3. ģimnāzijā, dzīvojusi Latvijā, studējusi Latvijas  Universitātē, absolvējusi Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti kā advokāteun ieguvusi tiesību zinātņu grādu. 
No 1934. gada tiesību zinātņu kandidāte.
Bijusi Rīgas pilsētas bāriņtiesas locekle.
Pēc tam strādājusi Rīgas pilsētas īres valdē.
Bijusi biedrības "Latvijas Ērgļi" sieviešu nodaļas priekšniece.

Precējusies ar inženieri Vilhelmu Jansonu (1896–1978).
Laulībā piedzimst dēls Zinturs un meita Areta.

Otrā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi, neveiksmīgi centusies izceļot caur Kurzemi uz Zviedriju. Iesaistījusies Latvijas Centrālās padomes darbībā. 

Pēc kara dzīvoja Jūrmalā, kur mirusi 1990. gada 10. jūnijā. Viņa tika apbedīta Lielupes kapos.

Padomju okupācijas gados slēpusi Latvijas Centrālās padomes Memoranda oriģinālu, kas pēc V. Veščunas nāves 2001.gadā  tika atrasts viņas dzīvesvietā Rīgā, Peldu ielā 19 paslēpts zem grīdas.