Ziedonis Čevers

Person
Places
Memories
Condolences
Announces
Relations
Events

Please add an image!

Birth Date:: 29.01.1960
Death date:: 06.10.2025
Length of life:: 65
Days since birth:: 23992
Years since birth:: 65
Days since death:: 1
Years since death:: 0
Categories:: Businessman, Communist Party worker, Minister, Nominee, Politician
Nationality:: latvian
Cemetery:: Set cemetery

Ziedonis Čevers- bijušais latviešu politiķis, bijis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" vadītājs, Latvijas Ministru prezidenta biedrs un Latvijas iekšlietu ministrs divās valdībās, uzņēmējs.

Z. Čevers ir dzimis 1960. gadā.

1978. gadā viņš pabeidza Rīgas 8. vidusskolu.

1981. gadā, Padomju okupācijas laikā iestājies un vēlāk aktīvi darbojies gan Komjaunatnē, gan PSKP.

1982. gadā absolvēja Latvijas Fiziskās kultūras institūtu fiziskās audzināšanas specialitātē. Bijis džudo treneris.

1987. gadā bijis Komjaunatnes Rīgas Kirova rajona (tagad Centra rajons) Pirmais sekretārs

1988. un 1989. gadā. Rīgas pilsētas Komjaunatnes komitejas Pirmais sekretārs

Bijis Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks politiskajā darbā.

1989. gadā Z. Čevers nesekmīgi kandidēja PSRS tautas deputātu padomes vēlēšanās.

1991. gadā viņš kļuva par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieku, Augusta puča laikā nostājies Latvijas Augstākās padomes pusē. Šajā laikā darbojies Latvijas Tautas frontē.

Godmaņa valdība un Rīgas dome

1991. gada novembrī pēc tam, kad Aloizs Vaznis atkāpās no amata, Z. Čevers kļuva par iekšlietu ministru Ivara Godmaņa valdībā. Līdz ar Valda Birkava Ministru kabineta apstiprināšanu zaudējis amatu.

1994. gadā Z. Čevers nodibināja partiju "Saimnieks", kļuva par tās priekšsēdētāju un tika ievēlēts Rīgas domē.

Demokrātiskā partija "Saimnieks"

1995. gada 29. maijā apvienojās Z. Čevera vadītā partija "Saimnieks" un Demokrātiskā Centra partija, izveidojot Demokrātisko partiju "Saimnieks" (DPS), par kuras priekšsēdētāju kļuva Z. Čevers.

6. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva 15,15% balsu un 18 vietas parlamentā.

Pēc tam, kad Saeimā netika apstiprināta Māra Grīnblata valdība, par premjera kandidātu tika virzīts Z. Čevers. Saeimas balsojuma pirmajā kārtā par viņa valdību nobalsoja 50 deputāti, tāpēc tika rīkota pārbalsošana. Otrajā kārtā par balsoja 49 deputāti, tādējādi valdību neapstiprinot.

Vēlāk par Ministru prezidentu kļuva Andris Šķēle. Šķēles 1. Ministru kabinetā Z. Čevers ieņēma Ministru prezidenta biedra vietu.

1996. gadā pēc nesaskaņām ar A. Šķēli viņš amatu atstāja.

1997. gadā darbu sākušajā Guntara Krasta valdībā Z. Čevers vēlreiz ieņēma iekšlietu ministra vietu.

1998. gada 9. aprīlī "Saimnieks" atsauca partijas locekļus no valdības, un Z. Čevers izteica gatavību veidot nākamo valdību.

1998. gada 5. maijā G. Krasta Ministru kabinets izturēja uzticības balsojumu un Z. Čevers atkāpās no DPS priekšsēdetāja amata, tomēr jauns priekšsēdētājs netika ievēlēts un Z. Čevers palika amatā.

7. Saeimas vēlēšanās DPS ieguva tikai 1,6% balsu, līdz ar to partija neiekļuva Saeimā.

Pēc neveiksmes vēlēšanās Z. Čevers 10. oktobrī vēlreiz atkāpās no partijas vadītāja amata. Par jauno partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ameriks.

DPS pamešana un turpmākie gadi

1999. gada 7. decembrī Z. Čevers un Ēriks Zunda pameta partiju pēc tam, kad tika izteikts nodoms to pārdēvēt par Latvijas Demokrātisko partiju un noteikt sociāldemokrātisku ievirzi.

Šajā pašā gadā viņš bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ārštata padomnieku integrācijas un drošības jautājumos.

2001. gadā Z. Čevers bija Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra padomnieks.

2002. gada sākumā pēc vairākiem gadiem ārpus aktīvās politikas Z. Čevers paziņoja par nodomu atgriezties politikā

2002. gada 12. aprīlī tika dibināta Latvijas Brīvības partija, un viņš kļuva par vienu no partijas biedriem. Par premjerministres kandidāti tika izvirzīta Raita Karnīte. Centrālā vēlēšanu komisija sākotnēji nepieņēma partijas sarakstu.

Partija 8. Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 0,2% balsu un neiekļuva Saeimā.

2004. gada 5. oktobrī Brīvības partijas darbību apturēja, bet to likvidēja 2006. gada 5. maijā.

Kopš tā laika Z. Čevers politikā nav darbojies.

Saistība ar Ventspils tranzītbiznesa privatizāciju

Izmeklējot Ventspils tranzītuzņēmumu maksājumus ārzonu firmām, kuru patiesie labuma guvēji izrādījās ar partijām vai politiķiem saistīti cilvēki, konstatēts, ka naudas saņēmēju vidū bija arī Z. Čevera sieva Margarita. Konstatētas arī citas iespējami koruptīvas saiknes ar Z. Čeveru. Tomēr kriminālprocess pret iesaistītajām personām tika izbeigts.

***

Saskaņā ar SIA Lursoft IT datiem, Z. Čevers bijis saistīts ar sekojošām sabiedriskām, politiskām vai komercorganizācijām: