In memoriam VLADISLAVA MATISĀNE (29.04.1934.-13.11.2025.) Mūžībā devusies mana mīļā Māmiņa, mazbērniem - mīļā Ammiņa. Skolotāja. Liela, bagāta mūža, labestības un mīlestības nesēja. Izvadīšana notiks 22.11. plkst. 11 Vecajos Pedeļu kapos Sakstagala pagastā, Rēzeknes novadā. ***

Viņa atnāca aprīlī, pavasarīgi pacilājošā laikā, kad debesis pieskandina cīruļi un ziedus ver narcises un tulpes (vēlāk šie ziedi ir krāšņākā dzimšanas dienas dāvana!). Māte bija teju paspējusi pārnākt mājās no smagā darba lauku saimniecībā. Taču laime ir ne tikai piedzimt, bet arī izdzīvot.

Mātesmāte zīdainīti, mazo un vārgo kamoliņu, esot nolikusi uz palodzes un sildījusi pavasara saulītē, un brīnums noticis! Arī tas, ka vienlaikus ar piedzimšanu meitene iegūst sev bērnības draudzeni, bet vēlākam laikam arī sarunu biedreni - dvīņu māsiņu Staņislavu. Ar viņu kopā izauga, piemājas saulītē cepa smilšu kūkas un mētāja akmeņus no Skroba kolna, par ko saņēma brāzienu no stingrās mammas. Tad abas mēroja ceļu uz Sakstagala pamatskolu, pēc tam kopā devās uz Rēzekni: Vladislava uzsāka mācības Rēzeknes pedagoģiskajā skolā, bet Staņislava - Rēzeknes vidusskolā.  

Pēc pedagoģiskās skolas pabeigšanas 1953. gadā ar valsts sadales komisijas lēmumu Vladislava Žikare tiek norīkota darbā uz Jaunjelgavu, konkrētāk - Daudzeses septiņgadīgo skolu.  

Skaists un cerību pilns jaunās skolotājas atmiņā ir saglabājies Daudzesē pavadītais laiks: te Vladislava, kolēģu vidū saukta par Valdu, satiek savu dzīvesdraugu Vladislavu (kāda liktenīga vārdu sakritība!), ar kuru kopā noieti 67 gadi, te piedzimst meita Inese, te iemantota kolēģu sirsnība un pirmā dziļākā apjausma par skolotāja mūža jēgu un piepildījumu.   Kad pēkšņi nomirst tēvs, ģimene atgriežas vecāku mājās Sakstagala pagasta "Pedeļos" un pāris ziemas abi skolotāji strādā netālajās Zirkavas un Mežmalas skoliņās, bet, kad skolas slēdz, nu jau četratā, jo ir piedzimis dēls Andris, pārceļas uz dzīvi Preiļu rajona Sīļukalnā.  

Diemžēl liktenis nav žēlojis Andri, jo pārāk agri aprāvušās viņa zemes gaitas, atstājot vecāku sirdīs dziļu sāpi. Sīļukalnā aizvadīta lielākā skolotāju Matisānu mūža daļa: Vladislavs Matisāns vadījis Sīļukalna astoņgadīgo skolu un mācījis latviešu valodu un literatūru, Vladislava Matisāne ievadījusi ābeces gudrībās daudzus jo daudzus sīļukalniešus un mācījusi meitenēm mājturību. Rokdarbi viņai bijis ne tikai maizes darbs, bet arī aizrautīgs vaļasprieks. Plecu lakati un šalles, tamborētas jaciņas un adīti džemperi - kas tos visus var izskaitīt! Turklāt dāvināšanas prieks ir tik liels.

Un tad pienāca novembris - varoņu, veļu un Latvijas mēnesis.
13. novembrī 91 gads vecumā Vladislava Matisāne aizgāja pie sava Vladislava. Taču viņas cilvēkmīlestība un centība ir atstājusi paliekošas pēdas gan izglītības laukā, gan ģimenē - aug un kuplo labu, strādīgu, gudru un izglītotu cilvēku saime. Lai mūžīgs miers viņai dzimtajā zemē, lai mūžīgā Gaisma atspīd viņai!

Meita Inese Matisāne