Marta Krustiņsone (1895—1996) bija latviešu komuniste. 

Dzīvesgājums

Dzimusi 1895. gada 20. aprīlī Liepkalna-Ozolu pagastā rentnieka Mārtiņa Krustiņsona ģimenē, viņai bija māsas Elizabete (Elza) un Emīlija Krustiņsones.

1912. gadā kļuva par Latvijas Sociāldemokrātijas biedri, Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Maskavu, kur ātri iekļāvās boļševiku-komunistu rindās, aktīvi piedaloties arī valsts apvērsumā - Oktobra revolūcijā.

1918. gadā viņa darbojās Viskrievijas Ārkārtas komisijā (kas nozīmē ideoloģisko pretinieku represēšana un iznīcināšana, 1919. gadā viņa jau bija Latvijā, lai lielinieku ideoloģija uzvarētu arī Latvijā. Viņa aktīvi darbojās Latvijas SPR Statistikas komisariātā un lielinieku partijas Centrālkomitejā.

Pēc LSPR sagrāves, atstājot aiz sevis simtiem nobendētu cilvēku, viņa 1920. gadā paglabās Krievijā, kur turpināja savu darbību kompartijas rindās Maskavā. Tur 1924. gadā beidza mācības J. Sverdlova Komunistiskajā universitātē.

No 1925. gada darbojās Rietumtautu Komunistiskajā universitātē un no 1931. gada J. Sverdlova Komunistiskajā universitātē.

Represijas skāra ar\i viņu. NKVD "Latviešu operācijas" laikā Krustiņsoni, kā latvieti 1938. gadā arestēja. Sevišķā apspriede par piedalīšanos kontrrevolucionārajā organizācijā viņai piesprieda ieslodzījumu labošanas darbu nometnē, bet viņas vīru Kārli Pečaku 1938. gada 27. aprīlī PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts nošāva Butovas poligonā kopā ar citiem uzticamiem režīma aktīvistiem .

Pēc atbrīvošanas 1947. gadā Krustiņsonei atļāva atgriezties Rīgā un strādāt par Revolūcijas muzeja direktora vietnieci, tomēr jau 1948. gadā viņu atkal izsūtīja uz Gulaga nometnēm. Pēc Josifa Staļina nāves, 1954. gadā, viņu vēlreiz atbrīvoja un atļāva atsākt darbu Revolūcijas muzejā.

1956. gadā viņa pensionējās, taču turpināja viņu turpināja ekspluatēt dažādos Latvijas Komunistiskās partijas kongresos, konferencēs un izbraucienos uz skolām. Līdz mūža galam veco cilvēku vadāja pa skolām, kur viņa aizraujoši stāstīja jauniešiem par savu laimīgo jaunību, kad viņa piedalījās revolūcijā  un komunisma celtniecībā.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa dzīvoja pie savas māsas Elzas meitas Lilijas Lencmanes, kura veco cilvēku aprūpēja līdz mūža beigām. Viņas dzīvoja K. Valdemāra ielā Rīgā.

Mirusi 1996. gada 4. decembrī Rīgā 101 gada vecumā.

############################################

Dzimusi Liepkalna-Ozolu pagastā rentnieka ģimenē.
Māsas Elizabete (Elza) un Emīlija.

No 1912.gada Soc.dem. partijas biedre. Oktobra revolūcijas dalībniece Maskavā. 1918.g. darbojusies Sevišķajā nodaļā un revolucionārajā tribunālā. 1919.gada padomju Latvijas Statistikas komisariātā un lielinieku partijas Centrālkomitejā. 1924.gadā beigusi J.Sverdlova Komun. universitāti. Mācībspēks Rietumtautu universitātē no 1925.gada un J.Sverdlova Komun. universitātē no 1931.gada. 1938.gadā arestēta, pavadījusi 9 gadus izsūtījumā nometnē.

1947.gadā atgriezās Rīgā. Pēc viena gada Revolūcijas muzeja direktora vietnieces amatā vēlreiz izsūtīta līdz 1954.gadam. 1954-56 atpakaļ Revolūcijas muzejā.  Vissavienības nozīmes pensionāre no 1956.g., kas piedalījās Kom.partijas kongresos un pastāvīgi tika aicināta uz skolām kā komunista paraugs.

"Dižajos" padomijas gados par Martu Krustiņsoni tika runāts itin bieži - viņas vārds skanēja no LKP kongresu un Centrālkomitejas plēnumu tribībēm.

Visu savu garo mūžu Marta Krustiņsone veltījusi Oktobra revolūcijai un tās ideju īstenošanai. Taču, kā zināms, tieši šo ideju vārdā viņas ģimene tika smagi pārbaudīta un pati Marta Krustiņsone gandrīz divus gadu desmitus aizvadīja Gulagā (Piezīme: 15 gadus).

Marta Krustiņsone strādājusi 1919. gada padomju Latvijas Statistikas komisariātā, LKP CK, bijusi Revolūcijas muzeja direktora vietniece. Vairākkārt personiski tikusies arī ar Ļeņinu.

Mūža pēdējos gadus viņa mita Rīgā Kr. Valdemāra ielā, pie savas māsas Elzas meitas Lilijas Lencmanes. (Kā zināms, Krustiņsonu ģimenē bija 3 māsas - revolucionāres.) Dzīve bijusi visai pieticīga, jo pārtikt abām nākas tikai no nepilniem 30 latiem, kas mēnesī paliek pāri pēc dzīvokļa īres nomaksāšanas. 

Kā apgalvo Lilija Lencmane, viņas tante pat savos 100 gados neesot mainījusies ne par mata tiesu - vienmēr ir akurāta, sakopta un prasībās pret sevi stingra. Arī no saviem principiem un partijiskās nostājas nekad neatkāpusies, tāpēc brīžiem pat šķiet, ka viņa dzīvo it kā pagātnē. Savukārt Krustiņsones kundze uzskatīja, ka visu mūžu viņu vadījuši Krilova fabulu motīvi. Tā, piemēram, kādā no fabulām, kurā stāstīts par zosīm, kas lielās ar savu priekšteču - Romas glābēju panākumiem, tiekot pamācīts: lieciet mierā savus senčus, labāk domājiet par to, ko jūs paši esat labu paveikuši.

Arī  savos 100 gados Krustiņsones kundze bija pārliecināta - ja kāds viņai vēlreiz ļautu nodzīvot tik garu mūžu, viņa nešaubīdamās atkal izvēlētos to pašu gadsimta sākumā uzsākto ceļu, kuru, par spīti visām grūtībām, joprojām uzskata par svētu.

70.-80.gados 

Mirusi Rīgā 101 gada vecumā.

PSRS prokurora vietnieka izziņa par Martas Krustiņsones notiesāšanu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Prof. A.Kirhenšteinam Slepeni, Nr.13/4296s 

1944. gada 29. martā Atbildot uz 1944. gada 9. februāra Nr.88 Martu Mārtiņa meitu Krustiņsoni PSRS IeTK Sevišķā apspriede par piedalīšanos kontrrevolucionārajā organizācijā notiesāja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē.

Ar lietā savāktajiem pierādījumiem Krustiņsone atmaskota viņai izvirzītajā apsūdzībā. Pamata lietas pārskatīšanai nav. Krustiņsones iesniegums ir atstāts bez apmierināšanas, par ko viņai ir paziņots. PSR Savienības prokurora vietnieks, justīcijas 1. klases valsts padomnieks Šahovskojs

Avots : Avots: Sagatavots pēc Ilonas Treijas raksta "Marta Krustiņsone tortē sprauž 100 sveces" ( Rīgas Balss - 20.04.1995.)

LVA, 290.f., 1.s.apr., 20.l., 1.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Vīrs - Kārlis Pečaks, dēls Leonards Pečaks (dz.1917).