Kārlis Filips Gotlībs fon Klauzevicsbija prūšu ģenerālis un kara teorētiķis.

Pazīstamākais Klauzevica darbs ir starp 1816. un 1830. gadu sarakstītais, nepabeigtais un pēc Klauzevica nāves viņa sievas 1832. gadā izdotais darbs "Par karu" (Vom Kriege), kas uzskatāms par kara zinātnes klasiku. Pazīstamākā Klauzevica atziņa ir - "Karš ir politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem" (Der Krieg ist eine bloße Fortsetzung der Politik mit anderen Mitteln).

Dzimis Burgā pie Magdeburgas, teoloģijas pasniedzēja ģimenē. Divpadsmit gadu vecumā iestājās kara dienestā. Prūsijas armijas sastāvā piedalījās Pirmās koalīcijas karā (1792–1797) pret revolucionāro Franciju.

No 1801. gada studēja Prūsijas Kara akadēmijā Berlīnē.

No 1806. līdz 1815. gadam karoja Napoleona karos.

1806. gada 14. oktobrī Jēnas-Auerštetas kaujā Klauzevics tika sagūstīts.

1808. gadā atbrīvots no gūsta.

1812. gada kara laikā, negribēdams būt Napoleona sabiedrotais, cīnījās Krievijas pusē Krievu-vācu leģionā, piedalīdamies arī Borodinas kaujā.

1815. gadā atgriezās Prūsijas kara dienestā. Kā korpusa štāba priekšnieks piedalījās Napoleona sakāvē Simts dienu laikā.

1818. gadā tika paugstinats par ģenerālmajoru un iecelts par Prūsijas Kara akadēmijas vadītāju, kur nokalpoja līdz 1830. gadam.