Dzimis Slampes pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, turpinājis izglītību RPI Tirdzniecības nodaļā.

1915. gada decembrī iestājies Aleksandra karaskolā Maskavā, pēc tās beigšanas ieskaitīts 251. kājnieku pulkā.

1916. gada septembrī pārcelts uz 167. Ostrožskas kājnieku pulku Ziemeļrietumu frontē.

Piedalījies kaujās pie Baranovičiem.

Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķ.

1917. gada beigās pārcelts uz 34. dzelzceļu bataljonu, paaugstināts par praporščiku.

1918. gadā dzīvojis Gomelā. Vācu okupācijas laikā atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 20. novembrī, iecelts par 4. Kurzemes apsardzības rotas komandieri.

1919. gada pirmajās dienās, kad Tukumā varu sagrāba lielinieki, kopā ar leitnantu Baumani devās uz turieni organizēt pretošanos. Tika arestēts, bet vēlāk atbrīvots, ieguva lielinieku uzticību, īsi pirms mūsējo uzbrukuma Tukumam sabojāja lielinieku ložmetējus un tika apcietināts, taču izlauzās no gūsta un pievienojās mūsējiem; piedalījās kaujā, kuras rezultātā Tukums tika iekarots bez zaudējumiem mūsu rindās un atbrīvoti lielinieku arestētie pilsoni.

Par šo "noziegumu" lielinieki izsludināja "ārpus likuma" un piesprieda viņam nāvessodu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas piekomandēts Apsardzības ministrijai. Bijis Ainažu, vēlāk Valmieras komandants.

1920. gada janvārī iecelts par Apsardzības ministrijas kancelejas likumdošanas nodaļas priekšnieku, paaugstināts par kapteini.

Vēlāk bijis Galvenā štāba Organizācijas nodaļas priekšnieka palīgs.

1928. gadā beidzis virsnieku kursus. Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

Bijis Krājaizdevu biedrības "Kara invalīds" priekšsēdētājs. Kara ministrijas pārstāvis Latvijas kara invalīdu biedrībā.

Bijis arī jaunsaimnieks Džūkstes pagasta Vērpju muižas Lāčplēšos.

Padomju okupācijas sākumā demobilizēts. 2. Pasaules kara beigās devies trimdā uz Vāciju. No turienes vēlāk emigrējis uz Angliju.

Dzīvojis Londonā, kur miris. Apbedīts Brukvudas kapsētā.