Žurnālu Bērnība un Zīlīte literārais līdzstrādnieks. Rakstnieku savienības biedrs no 1958.g. Ir dzejoļu krājumi, stāsti bērniem, atdzejojumi.

-----

Dzimis Rīgā, vēlāk kopā ar ģimeni pārcēlies uz laukiem Saldus pusē, kur mācījies Zvārdes pamatskolā. Dzīvodams laukos, topošais rakstnieks iemīlējis dabu, sevišķi ūdeņus un zivis.

Sākoties karam, V. Grenkova tēvs kopā ar vecāko brāli Pēteri evakuējušies, un no tā laika ne Valdis, ne viņa māte par viņiem nav saņēmuši nekādu ziņu. Tūdaļ pēc kara V. Grenkovs bijis sapieru vada komandieris, taču pēc demobilizēšanas devies piepildīt savu sen loloto sapni – kļūt par jūrnieku. Kad pabeigta Rīgas upju kuģniecības skola, jaunais kuģu mehāniķis nosūtīts uz Rīgas kuģniecības pārvaldi.

Dzejoļus V. Grenkovs sācis rakstīt jau skolas gados, taču nopietni dzejai pievērsies, mācīdamies jūrskolā un strādādams flotē par kuģu mehāniķi. Tajos gados atdzejojis latviski daudzus krievu dziesmu tekstus.

1954. gadā žurnālā "Bērnība" rodama rakstnieka pirmā publikācija – dzejolis "Saruna ar Duksi". Žurnāla atbildīgā redaktora Vladislava Kaupuža pamudināts, V. Grenkovs turpinājis rakstīt dzeju bērniem, līdz 1957. gadā pametis darbu jūrā un sācis strādāt žurnāla "Bērnība" (vēlāk "Draugs") redakcijā. Gadu vēlāk kļuvis arī par žurnāla "Zīlīte" literāro līdzstrādnieku.

V. Grenkovs ne tikai rakstījis dzeju un prozu, bet arī tulkojis un atdzejojis darbus no krievu valodas.