Dzimusi Lēdurgā skolotāja Georga Moora un Bertas Mooras ģimenē.

Māsa Herta, brāļi Henrijs un Valters (miris agrā bērnībā).

Mācījās Lēdurgas draudzes skolā, tad Krotova privātģimnāzijā un Gižicka mūzikas skolā Rīgā (1914–1915), vēlāk Neijas privātģimnāzijā Cēsīs (1916–1917).

Pirmā pasaules kara dēļ 1917. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur turpināja mācības Staraja Rusas ģimnāzijā. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā pārcēlās uz Omsku.

1920. gadā atgriezās dzimtenē, kur pabeidza skolotāju kursus Rīgā un strādāja par skolotāju Teodora Zeiferta Rīgas 17. pamatskolā (1920–1944).

1920. gadā žurnāls "Darba Jaunatne" publicēja viņas dzejoli "Ceļš kalnā", tad lugas bērniem "Ziemassvētku sapnis" (1924) un "Nakts Betlēmē" (1927), 1929. gadā iznāca dzejas krājums "Svešam draugam". Moras dzejoļus publicēja laikraksti "Latvis", "Brīvā Zeme" un "Jaunākās Ziņas".

1926. gadā viņa iestājās mākslinieku biedrībā "Zaļā vārna", rakstīja bērnu lugas.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja Berlīnes Telefunken birojā, pēc kara beigām 1945. gadā dzīvoja okupētās Berlīnes amerikāņu sektorā.

1947. gadā, kad PSRS pieprasīja izdot latviešu bēgļus, pārcēlās uz Vircburgu amerikāņu okupācijas zonā. Viņas dzeju publicēja "Vircburgas Vēstnesī".

1951. gadā Valda Mora izceļoja uz ASV, kur apmetās Longailendas salā, strādāja par kopēju slimnīcā, tad par "American Express" firmas kantoristi. Šajā laikā tapusī dzeja publicēta krājumā "Apburtais laiks" (1980).

Mirusi 2001. gada 6. martā Ņujorkā.