Ludovika Eleonora Vulfsone (krievu: Лудовика Элэоноре Вулфсонъ; vācu: Wulfsohn) dzimusi 21.02.1898 (pēc v. s.) plkst. 1 naktī atvaļināta karavīra Jāņa Ādolfa Vulfsona un viņa sievas Annas Augustes (dzim. Meirenova) ģimenē kā otrais no trim bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīta 01.03.1898 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Ludovika Hajeka, sieva; Anna Meirenova, jaunava; Jānis Resnais; saimnieks. [1]                                                                                            

Brāļi – Reinholds Kristiāns un Kārlis Teodors.

Ticība: luterticīga.

Tautība: latviete. [2, 3, 8]

Pavalstniecība – Latvijas un Krievijas, vēlāk – Latvijas pilsonība. [9] Pilsones iekšzemes pase izdota 03.09.1923. [8]

Mācījusies Bišumuižas elementārskolā. [6, 7] Laikā no 1908. g. 1. kvartāla [7] līdz 1910. g. 2. kvartālam [6] par mācībām ceturksnī maksāta skolas nauda no 2 līdz 2,50 rubļiem. [6, 7] 1908. g. 4. kvartāla [7] un 1909. g. 2. kvartāla [6] skolēnu sarakstā nav bijusi minēta. [6, 7] Domājams, skola nav tikusi apmeklēta.

Svešvalodu prasmes: runājusi vācu un krievu valodā. [3]

Nodarbošanās: mājsaimniece, [3, 5, 8] līdztekus nodarbojusies ar lauksaimniecību savā īpašumā “Vulfsoni”. [3]

Laulājusies ar Augustu Arnoldu Puduli 10.07.1921 Katlakalna ev. lut. draudzē. [14]

Bērni: meita Austra Albertīne [8, 14] (Stendziniece, [12] 30.08.1921, [3, 8, 12, 14] Rīga [3] – 04.03.1979 [12]).

Pēc laulības ar Krievijas pavalstnieku zaudējusi Latvijas pavalstniecību. Ar Ministru kabineta 14.06.1923 lēmumu kopā ar vīru Augustu Puduli un meitu Austru [9] uzņemta Latvijas pavalstniecībā. [8, 9] Laulātie svinīgo zvērestu nodevuši Rīgā 01.09.1923. [9]

Dzīvojusi Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 26; [5] Bauskas ielā 40-6; Staļģenes ielā 4-4; Ģimnastikas ielā 17-4; Bauskas ielā 49-2; Rīgas apriņķa Ogres miesta Zeiferta vasarnīcā 11; [8] Rīgas apriņķa Katlakalna pagasta Vulfsonu mājā; [3, 8] Rīgas apriņķa Katlakalna pagasta „Kalpakos”. [4, 13]

Kopsummā ar dzīvesbiedru piederējuši nekustamie īpašumi Rīgas apriņķa Katlakalna pagastā. 1939. g. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde, pamatojoties uz Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu, noteikusi tiem izpirkuma maksu, no kuras katram nekustamā īpašuma līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi:

• Vecajā Bauskas ceļā, īpašumam ar 7135 m2 lielu platību; Nr. 79/33 – Ls 51,37;
• “Kalpaki”, īpašumam ar 9587,6 m2 lielu platību; Nr. 79/8 – Ls 69,03.13

Pēc Valsts statistiskās pārvaldes 1939. gada lauksaimniecības skaitīšanas materiāliem Ludvikai Puduls piederējuši divi atsevišķi lauksaimnieciska rakstura zemes īpašumi Rīgas apriņķa Katlakalna pagastā. Īpašumi piešķirti pēc 1919. g. no Rīgas pilsētai piederošas zemes. Visu zemes īpašumu – 1,70 ha kopplatībā – īpašnieks apsaimniekojis pats. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme bijusi 1,66 ha liela: 0,66 ha – aramzeme un dārzi, viens ha – pļavas, bet dabiskas ganības un mākslīgi zivju dīķi nav bijuši. Meži, purvi, ūdeņi un neizmantojama zeme īpašumā nav bijusi, bet zeme zem ēkām, ceļiem un pagalmiem  aizņēmusi 0,04 ha lielu platību. Īpašumā atradusies viena koka dzīvojamā ēka 49 m2 platībā, viena koka dziļā kūts [A] (stallis) – 17 m2, viena koka klēts, viens koka siena šķūnis, viena koka ratnīca un viens jaukta – koka un mūra – pagrabs, kuri visi uzcelti līdz 1920. g. Lai gan atradušās zem viena jumta, kūts (stallis) un klēts uzskaitītas pie patstāvīgām ēkām, jo tās celtas un arī kalpojušas dažādiem nolūkiem. Uzrādītās ēkas lietojusi viena saimniecība. Dzīvojamā ēkā bijušas divas istabas, kuras abas apdzīvojis īpašnieks ar ģimeni, bet algotu strādnieku un citu iedzīvotāju nav bijis; īpaši laukstrādniekiem celtas dzīvojamās ēkas ar atsevišķiem dzīvokļiem strādniekiem īpašumā nav bijis. No ūdensapgādes ierīcēm īpašumā bijusi tikai aka ar koka grodiem; zibeņnovedēji un skābbarības tvertnes nav bijušas; īpašums nav bijis pieslēgts elektrības apgaismošanas tīklam. Gada laikā 26.06.1938-25.06.1939 saimniecībā izlietoti 50 m3 dedzināmās kūdras, bet pakaišiem un augsnes mēslošanai tā nav tikusi izmantota. [2]

________________________________

[A] Dziļā kūts - kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas. [11]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1897-1902 Dzimušie (latviešu) I draudze; 74. kadrs, 57. ieraksts.
2. LVVA, 1308. f., 11. apr., 13199. l., 22. lp.
3. LVVA, 1308. f., 12. apr., 11337. l., 109., 174. lp.
4. LVVA, 1308. f., 15. apr., 3739. l., 187. lp.
5. LVVA, 1325. f., 1. apr., 225. l., 38. lp.
6. LVVA, 1403. f., 1. apr., 25. l., 71., 73. lp.
7. LVVA, 1403. f., 1. apr., 26. l.
8. LVVA, 2996. f., 15. apr., 27726. l.
9. LVVA, 3234. f., 2. apr., 14612. l.
10. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 9 (1898, 5. März), S. 72.-73.
11. Dziļā kūts : vārdkoptermins [tiešsaiste]. [B. v.] : Tēzaurs.lv, 2025 [skatīts 2025-05-14]. Pieejams: https://tezaurs.lv/mwe:162560.
12. Dziļās skumjās paziņojam… Rīgas Balss, Nr. 57 (1979, 9. marts), 8. lpp.
13. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 149 (1939, 7. jūl.), 9.-12. lpp.
14. Katlakalna ev. lut. draudzes locekļu saraksts (izraksts no draudzes arhīva).