Dzimis Pēterburgā.

1905.gadā ar zelta medaļu beidzis Belgorodas ģimnāziju. Ģimene pārcēlās uz Ņežinu, kur Georgs līdz 1910.gadam studēja Ņežinas Vēstures-filoloģijas institūtā. Šajā laikā 1908.gadā no hepatīta trūkumā un aizmirsts mirst tēvs - izcilais gleznotājs Jūlijs Feders.

Pēc studijām stradāja par krievu un vācu valodas skolotāju Ņežinas un Berdjanskas ģimnāzijās. 1922.gadā pārcēlies uz Pēterburgu.

Kopš 1955. gada Rīgā dzīvojot gleznotāja Jūlija Federa dēls Georgs Feders.Viņš dzīvojot Rīgā Kirova ielā netālu no Daugavas. Feders uzdāvinājis muzejam vairākus tēva darbus, pašam vēl esot palikuši 9. Muzejam dāvināts vai pārdots 31 darbs. Georgs Feders sarakstījis par tēvu grāmatu "Jūlijs Feders", kura iznākšot 1964.gadā bagātīgi ilustrēta. Georgs Feders dzīvojis Krievijā un ilgus gadus bijis Maskavā Sarkanās armijas namā literārais lektors, kā arī zinību popularizēšanas biedrības darbinieks.

Avots: Londonas avīze, 30.08.1963

150 gadi Jūlijam Federam. Jubileju sagaidot, Kokneses muzejs ieguvis Jūlija Federa dēla, mākslas zinātnieka Georga Federa (1887.--1973.) personisko arhīvu (rokrakstus, saraksti, dokumentus, personīgās lietas, foto). Pēdējos divos gados G. Feders dzīvojis Rīgā, apbedīts Meža kapos. (Komunisma uzvara, 02.07.1988)

Grāmatas: "Течет речка Персе...Повесть о моем отце", Г. Феддерс, 1969б Лиесма.

                  " Незабиваемое:  рассказы и воспоминания", Георгий Феддерс,1963, Рига.