Pēc grūtas slimības miris bijušais latviešu sarkanais strēlnieks, Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas dalībnieks Voldemārs Ūdris, PSKP biedrs kopš 1917.gada maija.
Ūdris dzimis 1896. gada 18. jūnijā Valmieras strādnieka ģimenē. Trūkums viņu spieda no 12 gadu vecuma sākt darba dzīvi, bet 1915. gadā pirmā pasaules kara laikā viņš kļuva par 3. Kurzemes pulka izlūku. 1917.gada vasarā viņu deleģēja uz Latvijas strādnieku, strēlnieku un bezzemnieku deputātu padomi. Tajā pašā 3.latviešu strēlnieku pulka sastāvā komunists V. Ūdris daudzās Pilsoņu kara frontēs cīnījās pret interventiem.
Mierīgas celtniecības gados Voldemārs Ūdris ilgu laiku Ņižņijnovgorodā (Gorkijā) bija vadošos amatos saimnieciskā darbā. Viņš pazīstams arī kā viens no padomju velosporta un moto-autosporta sācējiem kā Vissavienības velobraucienu dalībnieks.
Pēc Augstākās kara transnorta akadēmijas beigšanas V. Ūdri iecēla par Maskavas - Minskas maģistrāles celtniecības galveno inženieri. Kad hitleriskā Vācija nodevīgi iebruka mūsu zemē, viņš tūdaļ brīvprātīgi aizqāja uz fronti.
Pēckara vados V. Ūdris līdz 1960. qadam bija vadošā darbā Rīgas rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejā.
Viņš, Vissavienības nozīmes personālais pensionārs, turpināja aktīvu sabiedrisko darbu.

Avots: Rīgas balss, 13.11.1975