16. martā pēc ilgstošas un smagas slimības šķīrās no mums mūsu draugs, ilggadīgā medicīnas darbiniece, ārste Anita Jāņa m. Žuriņa, kas dzimusi 1913. gadā. 20 gadus Anita Žuriņa strādāja mūsu rajonā, 20 ilgus gadus dienu un nakti, nerēķinoties ar sevi, stāvēja pie slimnieku gultām vai pie operācijas galda, atdodot savas zināšanas, mīlestību slimajiem. Liekas, nav cilvēka rajonā, kas nepazītu ārsti A. Žuriņu, viņas nomierinošo valodu, smaidīgās acis. Dzilās sērās ir viss rajona ārstu kolektīvs, visi medicīnas darbinieki. Visa tava dzīve bija veltīta cīņai ar slimībām, bet pati tu strādāji smagi slima. Anita Žuriņa beidza Latvijas Valsts Universitātes medicīnas fakultāti 1937.gadā un no 1945. gada nepārtraukti darbojās Kuldīgas rajonā, sākumā Rendā, bet no 1949.gada Kuldīgā, ķirurģiskajā noda|ā. No 1953. gada ārste A. Žuriņa vadījusi un organizējusi pretvēža cīņu visā rajonā, atvērusi onkoloģisko dispanseru, kuru pati vadīja visus šos gadus līdz smagai saslimšanai. Arī būdama slima, ārste nevarēja dzīvot bez darba, kuram veltījusi visu savu dzīvi. Viņa bija cilvēks un ārsts ar plašu diapazonu, zināšanām, kuras vienmēr centās atdot citiem - darba biedriem, dažādu specialitāšu ārstiem, sevišķi jaunajiem, daudz nodarbojās ar veselības aizsardzības organizatoriskiem jautājumiem.

21. martā Rīgas Meža kapos mēs izvadīsim pēdējā gaitā mūsu draugu Anitu Žurlņu, kuru smaga slimība nelaikā izrāva no aktīvo cīnītāju rindām. (Padomju dzimtene, 18.03.1965)

     ****

Meitas - zobārste Ieva Sedleniece un ķīmiķe Vija.