Miris traģiskā nāvē. Sieva - māksliniece Aija Baumane.

Raitis Rubenis nācis no Mazsalacas. Augstās mākslas skolās netika gājis, bet mākslinieka dzīvei viņi vienkārši bija radīts, tādēļ tik pārliecinoši 70. gados varēja ienākt latviešu tekstilmākslā. Radoša attieksme pret dzīvi, tās norisēm un procesiem viņa būtībai bija tik dabiska, ka uz citas izvēles ceļa viņu nemaz nevaram iedomāties. Latviešu tekstilmākslas izstādēs viņa tekstilobjekti allaž bija saturā vienkārši, formā vīrišķīgi un materiāla izvēlē pārliecinoši. Materiāli nebija tikai tradicionālie vilna, lins, sizals, bet arī metāls, stieples, polietilēna plēve, plastikāti. Mākslinieku saistīja neierastais, nebijušais un iespēja ar ārēji nepievilcīgu materiālu panākt dekoratīvus efektus, reizēm sasniedzot pat to tēlainu pašvērtību. Viņu iejūsmināja spēle ar materiāliem, ar formu, ar tēlu, arī ar kolēģiem un skatītājiem. Viņa radītie darbi izstādēs izcēlās ar īpašu intensitāti, kas iedvesmoja viņu pašu un citus turpmākam radošam darbam. Raitis Rubenis bija godprātīgs un uzticams biedrs visās tekstilmākslinieku sekcijas sabiedriskajās rosībās. Tās atņēma daudz laika un spēka, taču retais dzirdēja viņu žēlojamies, jo humora izjūta, asprātība un dzīvesprieks Raiti nepameta nekad. Īsa un lakoniska ir mākslinieka 1974. gadā rakstītā autobiogrāfija, stājoties Latvijas Mākslinieku savienībā: «1971. gadā iestājos Jauno mākslinieku apvienībā. Turpinu piedalīties izstādēs.» Tā viņš būtu varējis teikt vēl pirms pāris dienām. Nu vairs ne. (Literatūra un māksla, 22.09.1990)