Savienotajās valstīs miris viens no redzamākajiem bijušajiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem Pauls Ramans. Ceļā uz māju no savas tagadējās darba vietas Komitejā Latvijas brīvībai Ņujorkā 3. aprīlī viņš pēkšņi miris.

Pauls Ramans bija arī latviešu delegācijas loceklis Apspiesto Eiropas tautu asamblejā un Komitejā Latvijas brīvībai darbojās kopš 1951. gada, kad ieradās Savienotajās valstīs. Pauls Ramans dzimis Krievijā 1903. gada 7. jūnijā. Viņa tēvs tur bija būvinženieris. Pēc atgriešanas Latvijā viņš 1922. gadā beidza Rīgas pilsētas 2. vidusskolu un 1928.g. Latvijas universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē ieguva mag. iur. grādu. Studiju sākumā iestājās korporācijā Talavija un tās saimes loceklis palika līdz mūža beigām. Pēc studiju beigšanas Pauls Ramans īsu laiku strādāja Rīgas apgabaltiesā, bet ar 1929. gada vasaru sāka darboties Ārlietu ministrijas juridiskajā nodaļā. Pēc tam strādāja Baltijas valstu, līgumu un preses nodaļās. Tai pat laikā viņš btja vecākais ministrijas juriskonsults. No 1935. līdz 1937. gadam viņš bija sekretārs un konsulārās daļas vadītājs Latvijas sūtniecībā Maskavā. Pēc padomju okupācijas viņu 1940. gada jūlijā atlaida no darba; no arestēšanas un deportācijas viņš paglābās, tikai bieži mainot dzīves vietas. Vācu okupācijas laikā Pauls Ramans bija vecākais referents Saimniecības ģenerāldirekcijā. Bēgļu gaitās Vācijā viņš bija Heidenheimas un Eslingenas latviešu nometņu vecākais, vēlāk strādāja par apelācijas nodaļas vadītāju IRO Ludvigsburgā.

Par aizgājēju sēro dzīves biedre, dēls, mazdēls, vedekla un citi piederīgie, tāpat darba biedri Komitejā Latvijas brīvībai un bijušie Ārlietu ministrijas darbinieki un daudzie draugi. Aizgājēju izvadīja mūžības gaitās sestdien, 8. aprīlī. (Londonas avīze, 21.04.1972)