23. maijā pēc grūtas slimības miris personālais pensionārs Gustavs Dāvins, PSKP biedrs kopš 1928. gada. G. Dāvins dzimis 1899. gadā Kurzemē kalpu ģimenē. Agrā bērnībā sācis darba gaitas pie bagātiem saimniekiem, pēc tam bijis strādnieks Rēvelē. Sākot ar 1917. gada jūniju, G. Dāvins dienēja 2. latviešu strēlnieku pulkā. Pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaras viņš cīnījies Pilsoņu kara frontēs. No 1921. gada līdz 1937. gadam G. Dāvins strādāja valsts drošības orgānos Čeļabinskas apgabalā, pēc tam saimnieciskā darbā. Pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā no 1941. gada marta līdz Lielā Tēvijas kara sākumam G. Dāvins bija fabrikas «Zasulauka manufaktūra» direktors. Lielā Tēvijas kara gados viņš veica saimniecisku darbu Čeļabinskas apgabalā, bet pēc kara beigām līdz pat aiziešanai pensijā 1957. gadā strādāja saimnieciskā darbā Rīgā. Ari būdams pensijā, G. Dāvins aktīvi darbojās partijas organizācijā, daudz darījā jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. G. Dāvins apbalvots ar medaļām «Par pašaizliedzīgu darbu Lielā Tēvijas kara laikā 1941. —1945. g.» un «Par drošsirdību».  (Rīgas balss, 26.05.1979)