Šogad, sākot mācības, viena vieta 3. kursa auditorijās palika tukša. Mūsu vidū vairs nav Arņa Pukšes. 27. jūlijā nežēlīgā nāve uzvarēja Arņa gaišo dzīvesprieku. Negribas ticēt, ka starp mums nebūs vairs cilvēka ar apbrīnojamo vitalitāti, optimismu un gribasspēku, kura devīze līdz pēdējam dzīves brīdim bija: «Nepadoties! Līdz galam izturēt!». Sāpīgi iedomāties, ka neredzēsim vairs Arni auditorijās un stadionā, nedzirdēsim viņa sirsnīgos smieklus, neklausīsimies viņa atskaņoto mūziku un lasīto dzeju. Tikai 20 gadu nerimstošas enerģijas, prieka, draudzības, gaišu sapņu... (Padomju mediķis, 02.10.1975)