Jēkabs dzimis 1870. gada 18. jūlijā Ugāles pagastā, Ventspils novadā. Pēc Baltijas skolotāju semināra beigšanas (1890) vispirms strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. Tajā laikā sācis interesēties par darbu nedzirdīgo skolā, tika komandēts uz Vāciju iepazīsties ar darbu nedzirdīgo skolā, pēc tam 1899. gadā uzsāka surdopedagoģisko darbību Valmieras kurlmēmo skolā. Vēlāk jau 1901. gadā Vēzis tika aicināts uz Pēterburgu, kur Marijas skolā līdz 1904. gadam strādāja par skolotāju un saimniecības daļas pārzini. Pēc tam skolotāja darbu turpināja kurlmēmo skolā Astrahaņā (Krievija), kā arī jaundibinātajā kurlmēmo skolā Vitebskā (Baltkrievija). Latvijā atgriezās 1920. gadā un dažādos laika posmos bija skolotājs Valmieras un Jelgavas kurlmēmo skolās, kurās nostrādāja līdz pensijai, ka arī bijis Laizānu skolas direktors (1923-1925). Padomju varas laikā Vēzis 1945. gadā no jauna atgriezās savā iemīļotajā darbā par mācību daļas vadītāju Rīgas valsts Kurlmēmo skolā, kur nostrādāja līdz savai nāvei 1948. gadā. Apglabāts Rīgas Matīsa kapos. 1933. gadā apbalvots ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.