* 1906.

                1935. beigusi Latvijas Universitāti,

                1938. Lāčplēša 23.

                Avots:       “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

-----

Dzimusi finiera rūpnieka E. Rudzīša ģimenē. Mācības krievu valodas bērnu skolā un pamatskolā pārtrauca skolas evakuācija uz Pēterpili 1. pasaules kara laikā. Ar mājskolotāja palīdzību labi iemācījusies vācu valodu, mācības turpināja vācu meiteņu vidusskolas humanitārā nodaļā. Pabeigšanas apliecība gan nelikās pilnvērtīga, jo skolas kursā nebija latīņu valodas. Privātskolotājs palīdzēja apgūt arī šo valodu, un nu varēja nolikt jaunās Latvijas valsts Izgīitības ministrijas eksāmenu latīņu valodā par viduskolas četru gadu kursu.
H. Lediņas sapnis bija glezniecība. Pēc tēvoča, prof. C. Brencēna, atgriešanās Latvijā 1918. g. no Stiglica mākslas akadēmijas, pusotru gadu mācījās pie viņa Cēsīs. Prof. K. Brencēns ieteica papildināties glezniecībā un figūrālā kompozicijā Parīzē, jo esot jau pārsniegusi Latvijas mākslas akadēmijas līmeni. Bet liktenis bija lēmis citādi. lepazinās ar medicīnas studentu Kārli Lediņu, apprecējās 1924. g. oktobrī un uz vīra ierosinājumu tajā pat gadā iestājās LU medicīnas fakultātes zobārstniecības nodajā, ko ļoti sekmīgi beidza 1929. gadā.
Zobārstniecības nodaļas vadītājs prof. Dr. K. Barons vēlējās H. Lediņu par savu asistenti, un viņa sāka studijas medicīnas fakultātē, kuru beidza 1935. g. ar ļoti labām sekmēm un kļuva par asistenti zobārstniecības nodaļā. Dr. K. Barons apmācīja zobārstniecības ķirurģijā, atļaudams pasniegt praktiskos darbus studentiem. Vēlēdamās papildināties medicīnā, H. Lediņa iesniedza lūgumu dekānam iegūt Dr. med. grādu, un sakarā ar to viņai piešķīra docentes vietas izpildītājas posteni līdz disertācijas darba iesniegšanai. Tā temats: "C vitamīna iespaids uz jūras cūciņu kauliem." Pēc plašā un grūtā darba paveikšanas dekāns paziņoja, ka prof. K. Barons aiziet pensijā un H. Lediņai jāpārņem viss viņa darbs: zobārstniecības ķirurģijā, stomatoloģijā, praktiskie darbi un lekcijas studentiem, kā arī eksaminācijas. Sagatavotais disertācijas darbs sakarā ar evakuāciju 2. pasaules kara laikā "aizceļoja" uz Vāciju, un tā izbeidzās zinātniskais darbs kā zobārstniecībā, tā medicīnā.
1944. g. rudenī ar vīru, plkv.-ltn. K. Lediņu, kas bija vadītājs Latviešu leģiona slimnīcā, un bērniem bija jāevakuējas uz Vāciju — Dancigu, Sverinu un Lībeku. 1945. g. sāka strādāt Vēhenes latviešu nometnē par zobārsti. Pēc izceļošanas uz Angliju 1947. g. jūlijā turpināja zobārstes darbu valsts dienestā Londonā. Kopš 1971. g. ir pensijā, dzīvo ar meitu Dzidru. Dēls Ojārs mira traģiskā nāvē 1957. g. maijā, un drīz pēc tam H. Lediņa zaudēja arī vīru. Tagad brīvā laikā nodarbojas atkal ar iemīļoto glezniecību. (Universitas, 01.04.1986)