Dzimis Vibrokas muižas amatnieka Kārļa Rautenšilda (Rautenschild, 10.II 1877. Mālpilī – 5.X 1958. Rīgā) un Otīlijas, dzim. Saukums (Ottilie Saukum, 17.XI 1888. Līgatnes pag. – 14.VIII 1969. Rīgā), 3 bērnu ģimenē kā vec. dēls; brālis Alfrēds (28.XI 1913. Paltmales pag. – 31.X 1994. Rīgā) un māsa Zenta, prec. Salna (13.II 1924. Liepas pag.). 
No 1908. līdz 1916. dzīvojis Līgatnes pag.  Tēvs uzsācis vaļinieka – rokpeļņa gaitas; katru g. dzīvojuši pie cita saimnieka.
1914. tēvs ticis iesaukts Krievijas kaŗadienestā. 
1916. ar māti un brāli kopā ar armijas vezumniekiem devies bēgļu gaitās uz Krieviju, tomēr tās izbeigušās jau Liepas pag., starp Cēsīm un Valmieru. 
No 1915. līdz 1917. mācījies Paltmales pag. sk.  Piepelnījies kā avīžu zēns tuvējā dzc. stacijā.
No 1917. līdz 1920. mācījies un beidzis Liepas psk. 
Dzīvojis Cēsīs, Palasta ielā 15-3. 1924./25.  m.g. apmeklējis Cēsu Bērzaines valsts vsk., kur mācījies no 25.VIII 1924. līdz 18.VI 1925.; beidzis vsk. kursu pēc reālsk. tipa. 
Pārcēlies uz dzīvi Rīgā. No 22.IX 1925. līdz aiziešanai kaŗadienestā 1928. dzīvojis Rīgā, Rēveles (tag. Tallinas)  ielā 91-1.
23.IX 1925. iestājies LU Matemātikas un dabas zinātņu fak. Dabas zinātņu nod., stud.rer.nat. (matr. nr.9672); studijas nav beidzis.
1927. strādājis par kantoristu Rīgas galv. Dzc. virsvaldē.
No 1.III 1928. līdz 26.VIII 1929. pildījis obligāto kaŗadienestu Latvijas armijā; dienējis Rīgas 6.k.p. Dienesta laikā beidzis Vidzemes div. ložmetēju instruktoru rotas kursu, 1929. beidzis vv. kursus. No dienesta atvaļināts vv. dienesta pak.  No 2.IX 1929. līdz 9.IV 1931. dzīvojis Rīgā, Rēveles (tag. Tallinas) ielā 91-1. Pēc atvaļināšanas no kaŗadienesta kādu laiku bijis bez nodarbošanās.
1931. stud.iur. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fak. Tiesību zinātņu nod.; studijas nav beidzis.
9.IV 1931. pārcēlies uz dzīvi Dobelē, kur dzīvojis Zaļā ielā 18.
Ar IeM Jelgavas apr. pr. 31.III 1931. pav. ar 1.IV 1931. iecelts par Dobeles pils. policijas 3.iecirkņa vec. policijas kārtībnieka a.p.i. Ar IeM Jelgavas apr. pr. 4.IV 1932. pav. ar 1.IV 1931. apstiprināts  Dobeles pils. policijas 3.iecirkņa vec. policijas kārtībnieka amatā.
Bijis labs šāvējs un izpelnījies vairākas balvas; 1932. ieņēmis 1.vietu policijas šaušanas sacīkstēs Rīgā.
Ar IeM Jelgavas apr. pr. 9.V 1932. pav. ar 16.IV 1931., pēc paša vēlēšanās, pārcelts uz Šķibes pag. par vec. policijas kārtībnieku. Dienesta laikā dzīvojis Šķibes pag. namā.
IX 1934. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. 
Ar IeM Jelgavas apr. pr. VIII 1935. pav. 20.VIII 1931., pēc paša lūguma, atlaists no dienesta Šķibes pag. Ar Dzc. policijas pr. 15.VIII 1935. rezolūciju nr.64 ar 20.VIII 1935. pieņemts Dzc. policijas dienestā, norīkots dienestā par Rīgas iecirkņa 2.šķ. uzraugu Šķirotavas raj. Ar IeM Adm. depart. direktora 26.XI 1936. rezolūciju ar 1.XII 1936. iecelts par Dzc. policijas Rīgas iecirkņa 1.šķ. uzraugu. No 9.XI līdz 30.XII 1938. apmeklējis un beidzis IeM Policijas sk. V uzraugu kursus. No 1939. bijis Dzc. policijas Rīgas iecirkņa 1.šķ. uzraugs Zemitānu raj. XI 1939. mācījies un beidzis pretgaisa aizsardzības 3. pasīvās gaisa aizsardzības apmācību kursu.
Nolicis dikcijas eksāmenu pie Kristapa Lindes un latv. valodu pie Teodora Zeiferta.  Liturģisko dziedāšanu mācījies pie Mirdzas Vīnertes.  Studijas ieilgušas finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.  Piepelnījies strādājot dažādus darbus – bijis namdaris, jumiķis, dzelzceļnieks, ierēdnis; bazn. sētnieks, krāsnkuris, zvaniķis, kancelejas darbinieks; apbedījis mirušos un sprediķojis bazn.  Rītiņa ģimn. Rīgā mācījis ticības mācību.  Māc. praksi apguvis Rīgā pie prāv. g!fil! Kārļa Irbes Trīsvienības dr. Sarkandaugavā.
Pad. okup. laikā līdz 28.IX 1940. strādājis Dzc. tautas milicijā par Rīgas iecirkņa uzraugu, kad atbrīvots no dienesta pēc paša lūguma.
20.XII 1942. archibīskapa Dr. Teodora Grīnberga, lett. vad.,  asistējot 7 garīdzniekiem, ordinēts māc. amatā Trīsvienības dr.  Studiju darbs: Reliģiskais pārdzīvojums latv. kulta dziesmās. 
28.X 1943. sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu ar arodtiesībām.  Prof. Dr.theol. Kārļa Kundziņa, lett. ieteikts, no 1942. līdz XII 1944. kalpojis par Rīgas pils. iecirkņa vikāru prāv. Edgara Berga, lett. rīcībā. 
XII 1944. no Liepājas ar kuģi devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Vācijā līdz 1947. aprūpējis Hamburgas apkārtnes Bukstehūdes un Bornzenes (Bornsen) nometnes, strādājis par skol. Bornzenes nometnes ģimn. No 1947. līdz 1950. bijis māc. Hamburgas Altesdorfas, Funktruma un Zoo DP nometnēs.  Hamburgā vairākās slimnīcās garīgi apkopis ievainotos latv. kaŗavīrus.  Pie latv. lut. angļu zōnas pr. prāv. E. Berga, lett. un Dr.theol. K. Kundziņa, lett. bijis kasieris un mantzinis. Hamburgā, pēc mutiskā un rakstiskā eksāmena, tiek uzņemts ASV Luterāņu Misūrī sinodē. 
1950. ieceļojis ASV, apmeties Čikagā, Ilinojas pavalstī (Illinois).  Sākumā pelnījis iztiku veicot dažādus gadījuma darbus – bijis fotografs, strādājis maiznīcā un rūpnīcā, ēdnīcā mazgājis traukus, slimnīcā mazgājis grīdas un jaunceltnēs taisījis jumtus. 
No 18.III 1951. līdz 20.XII 1972. bijis Čikagas latv. ev. lut. Ciānas dr. māc.  Pēc emeritēšanās bijis LELB Amerikā Vidienes apg. vikārs, lielākoties Čikagas Sv. Jāņa un Sv. Pāvila dr. No 1951. līdz 1956. bijis Ciānas dr. izdevumu Zvani un Ciānas vēstnesis red. Rakstījis žurnālā Ceļa biedrs un Bazn. kalendārā.  Sinsinati (Cincinati), Ohaijo pavalstī (Ohio) un Sanktpēterburgā (St. Peterburg), Floridas pavalstī (Florida) noorg. latv. dr. un pirmās dr. valdes.  Teoloģijas laukā vairāk pievērsies dogmatikai, homilētikai un liturģikai.  Mazliet dzejojis; 1978. LELB ārpus Latvijas korāļu sacensībā ieguvis 1.vietu. 
Čikagas Latv. b-bas biedrs.
5.II 1956. Čikagas Ciānas ev. lut. bazn. prof. Dr.theol. Edmunds Šmits un prāv. Aleksandrs Mitulis, lett. salaulājis ar ārsti Idu Ņinu Grīnbergs (25.IV 1926. Krustpilī – 12.XII 2020. Čikagā, Ilinojas pavalstī, ASV).
Miris 23.VIII 2007. Čikagā, Ilinojas pavalstī, ASV. 29.VIII 2007. izvadīts no Čikagas latv. ev. lut. Ciānas dr. un apglabāts Oukridžas (Oakridge-Glen Oak Cemetery) kapsētā.
16.X 2004. par darbu bazn. un latv. sab. apbalvots ar TZo I pak. (zelta) goda zīmi.
Savu CV studentu korporācijas Fraternitas Academica Spec! k!tā iesniedzis 20.III 1926.  K!tā uzņemts 1925.II. Kr!t! R. Bebris, kr!m! R. Veldre. Spec! k!ts 28.I 1935. Balsstiesības ieguvis 8.XI 1935. Sacerējis Z! himnas 1.un 3.pantu, un mūziku. Sacerējis vārdus korālim Melns dūmo līdums ar Dmitrija Bortņanska (Дмитрий Степановичь Бортнянскiй, 1751 – 1825) 1790.-tos komponēto mūziku; melodija pazīstama arī kā bazn. korālis To mīlestības spēku sveicu. Darbojies K!ta s/l Čikagas kopā un L!K!A! Čikagas K!K! 1994. piešķirta Terv. kr! lente. 3.III 2003. piešķirts F!B! apbalvojums – Goda raksts. 2004. par saviem līdzekļiem izdevis ilgu g. garumā apkopoto grāmatu par K!ta teoloģiju stud. biedriem – 43 no korporācijas Fraternitas Academica. Sēru k!ts 27.VIII 2007.  

LVVA, 2942.f., 1.apr. 13592.l., 165.lp.,
LVVA, 2942.f., 1.apr., 13593.l., 66., 67., 136., 139., 193., 199., 203., 213., 223.lp.,
LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 239.-240.lp.,
LVVA, 5604.f., 1.apr., 5786.l.,
LVVA, 5604.f., 1.apr., 5787.l.,
LVVA, 7427.f., 1.apr., 9584.l.,
Latvju enciklopēdija. 1962-1982. IV sēj. Rockville, Merilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 1990, 40.lpp.,
Žīgure A. Latvijas Policijas vēsture. Trešā grāmata. Rīga: Fakts, 1998, 288.lpp.,
Fil! A. G. Rautenšilda autobiografija, 22.XI 1999.,
43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 172.-175.lpp.,
Brāļa Alfrēda vedeklas Janīnas Rautenšildes dati no ģimenes archīva 12.III 2015.,