Dzimusi Jelgavā dzelzceļnieka Krišjāņa Rūmaņa un Annas dz.Fige ģimenē.

Rakstniece, uzņēmēja, sabiedriska darbiniece, diplomāte, 6 bērnu māte

Bērni:

• Primavera Litiņa Ķeniņa (1899-1918),
• Marģers Jānis Ķeniņš (1901-1945),
• Voldemārs Ķeniņš
• Ilmārs Ķeniņš (1906-1941),
• Tālivaldis Ķeniņš (1919—2008),

Dzimusi dzelzceļnieka ģimenē, Jelgavā

1888-1896 mācījusies sieviešu ģimnāzijā Jelgavā.

1897. gadā īsu laiku biju skolotāja Biķerniekos.

1898/1900. Zemītes pagasta skolas privātas augstākas klases vadītāja,

1900. nodibināja Āgenskalna otrās šķiras meiteņu skolu,

1903. skola apbalvota ar pirmās šķiras diplomu Latviešu biedrības namā,

1906. skola iegūst ģimnāzijas tiesības Tērbatas 15

Ģimnāzijā par skolotājiem strādājuši pazīstami rakstnieki un mākslinieki:

• Kārlis Skalbe,
• Antons Austriņš,
• Vilis Plūdons,
• Augusts Saulietis,
• Fallijs,
• Jūlijs Madernieks,
• Jānis Kuga,
• Emīls Dārziņš u.c.

1901.-1907. gadā apceļojusi Austriju, Šveici, Itāliju, Franciju, Somiju.

līdz 1912. gadam bijusi ģimnāzijas direktore.

No 1911. gada studējusi Sorbonas, no 1913. gada - Ženēvas universitātē.

1912. nodot ģimnāziju skolotāju grupai,

1916. gadā beigusi Ž. Ž. Ruso Pedagoģijas institūtu Ženēvā. Ārzemju presē propagandējusi neatkarīgās Latvijas ideju. Latvijas Tautas padomes locekle.

1917.-1919. gadā Baltijas lietu referente Francijas Ārlietu ministrijas preses nodaļā.

1918. gadā piedalījusies žurnāla "Revue Baltique" dibināšanā.

1919. gadā atgriezusies Latvijā, bijusi Tautas padomes locekle,

1919. gada rudenī bijusi Latvijas Ārlietu ministrijas preses biroja vadītāja Parīzē.

1920. gadā Parīzē nodibinājusi Franču-latviešu tuvināšanās komiteju (vēlāko biedrību).

No 1920. gada dzīvojusi Latvijā, darbojusies dažādās sieviešu organizācijās.

1921. gadā Latvijā dibinājusi Franču aliansi.

1921. gadā Francijas valdība Annai Rūmanei-Ķeniņai piešķīrusi "Palmes académiques" pirmo šķiru "Par nopelniem franču kultūras labā".

1923. gadā šķīrusies no Ata Ķeniņa.

1926. XI 16. Apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeņa IV šķīru # 46.

1925. un 1928.-1929. gadā lasījusi lekcijas žurnālistikā un rakstniecībā ASV.

1944. gadā no Latvijas izbraukusi uz Vāciju, nonākusi Berlīnē, Austrumu zonā, no kurienes pēc kara smagi slima atgriezusies Latvijā.

mirusi 1950. gada 9. novembrī Rīgā, apbedīta Lielajos kapos

Avots:       „Students“ # 4/1937, "Sievietes Pasaule" u.c.